«Esmu jauns cilvēks, es neatceros leģendāro iestudējumu pirms 20 gadiem Liepājas teātrī, man nebija ne jausmas, kas tas patiesībā ir,» saka aktieris Raimonds Celms, kurš atveidos Kaupēna lomu rokoperas Kaupēn, mans mīļais jauniestudējumā.
Šogad aprit 20 gadi kopš komponista Jāņa Lūsēna un dzejnieces Māras Zālītes kopdarba - rokoperas Kaupēn, mans mīļais - pirmiestudējuma, tas skatuves mūžu sāka 1999. gada 12. jūnijā Liepājas teātrī. Rokoperas stāsts risinās Latvijā no 1919. līdz 1927. gadam, tā centrā ir Ansis Kaupēns - jauns cilvēks, kurš Pirmā pasaules kara laikā dezertējis no Latvijas armijas un sešu gadu laikā nogalinājis 19 cilvēkus. Tiesā pirms pakāršanas Kaupēns atzinies savos noziegumos.
Sestdien, 15. februārī, Vidzemes koncertzālē Cēsīs Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna leģendārās rokoperas Kaupēn, mans mīļais jauniestudējuma pirmizrāde koncertuzveduma versijā. Iestudējuma radošā komanda uzskata, ka joprojām ir aktuāls vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto noziedznieku. Kas ir mūsu varoņi? Vai ar mediju palīdzību par tādu sabiedrības acīs var kļūt ikviens, neatkarīgi no viņa nodomiem un rīcības? Rokoperas libreta autore Māra Zālīte uzsver, ka viņu «vēl aizvien interesē tas fenomens, kad tauta glorificē šo slepkavnieku, laupītāju - nu kā tas var būt, ka ažiotāža atgādina tiesas procesus no mūsdienām! Kur ir tas noslēpums, nobīde no elementārajām morāles vērtībām? Kur paliek ticība un godaprāts?» Jauniestudējumā titullomu atveidos Nacionālā teātra jaunais aktieris Raimonds Celms, Dzejnieka lomā - Zigfrīds Muktupāvels, Kaupēna mīļoto meiteni Valliju atveidos Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas 3. kursa audzēkne Madara Gaile.
«Man nebija ne jausmas, kas tas ir par materiālu, tomēr grūti izaicinājumi mani iedvesmo,» saka titullomas atveidotājs Raimonds Celms. Sākot strādāt pie Kaupēna lomas, aktieris lasījis materiālus gan par Ansi Kaupēnu, gan par viņa tiesas procesu. «Māras Zālītes radītais Kaupēna tēls ļoti atšķiras no «oriģināla», šajā darbā ir uzspilgtināta leģenda par latvju robinu hudu, par harismātisku meiteņu mīluli un lielceļu laupītāju. Patiesībā Ansis Kaupēns bija daudz rupjāks un mazattīstītāks, viņš nebija arī švīts, savukārt leģenda par Kaupēnu uzņēma apgriezienus tikai ar mediju palīdzību un tikai pēc tam, kad viņš bija notverts, kad viņš sēdēja uz apsūdzēto sola un ironiski smaidīja fotogrāfiem. Ansis Kaupēns bija baiss noziedznieks, turklāt tolaik avīzes bija pilnas ar stāstiem par šādiem noziedzniekiem, kuru tajā laikā, 20. gadsimta 20. gadu sākumā, bija ļoti daudz, it visos nostūros Latvijā bija bandas, kas laupīja un slepkavoja, turēja bailēs pilsoņus. Kaupēns kļuva par leģendu tikai ar mediju palīdzību. Un stāsts ir tieši par šo fenomenu - cilvēku, kurš pārdodas medijiem, palīdz veidot un uzturēt leģendu. Turklāt mediji Kaupēnu aprakstīja lubu literatūras stilā, zinot, ka cilvēki gribēs lasīt, jo to taču labāk pieprasīja nekā vienkārši ziņas par kādu noziedznieku. Ziņkārība ir viens no elementiem šajā stāstā - kā cilvēku sekla ziņkārība rada traģiskas leģendas,» saka Raimonds Celms. Aktieris uzskata, ka arī mūsdienās medijos «var redzēt tēlus, kuri savu ne pārāk ētisko dzīvesveidu ar lielu prieku pārdod medijiem. Un viņiem ir vienaldzīgs, ko viņi dara, bet svarīgāk ir tas, ka par viņiem raksta, viņus ievēro».
Cilvēks nav absolūti melns vai absolūti balts, uzsver Raimonds Celms, turklāt viņam kā aktierim ir arī jāmēģina saprast atveidojamo tēlu. «Ansis Kaupēns nāk no ģimenes, kura nebija pārāk labklājīga un labvēlīga, tajā bija alkohols un nabadzība. Domāju, ka viņu ļoti iespaidoja traģiskie un dramatiskie notikumi, kas viņam, jaunam zēnam, bija jāpārcieš Pirmā pasaules kara laikā,» uzskata aktieris.
Koncertizrāde tiks izrādīta arī Rīgā, Alūksnē, Rēzeknē, Jelgavā un Liepājā. Vasarā šis iestudējums būs redzams arī Daugavpilī, kur ar šo koncertu tiks atzīmēta Daugavpils 745 gadu jubileja un 100 gadi, kopš pilsētai dots Daugavpils vārds, kā arī 80 gadi kopš valstiski leģendārajiem Latgales dziesmu svētkiem.