Šodien Nacionālajā teātrī Nikolaja Gogoļa komēdijas Revidents pirmizrāde; galvenajā lomā – Arturs Krūzkops.
1835. gadā sarakstītās lugas Revidents pamatā ir reāls notikums - saskaņā ar krievu literatūras vēsturē klīstošo leģendu, lugas autoram Nikolajam Gogolim krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins esot izstāstījis kādu ar viņu notikušu gadījumu. Komēdija vēsta par kādu nomaļu mazpilsētu, kuras rāmo ikdienu izjauc ziņa, ka tur ieradīsies revidents, un tā nu vietējie iedzīvotāji gatavi revidentu ieraudzīt ikvienā iebraucējā, jo viņš ceļojot inkognito. Lugas autors Nikolajs Gogolis par šo lugu teicis: «Revidentā es uzdrošinājos vienā darbā apkopot visu slikto, nekrietno un ļauno Krievijā, ko zināju, visas netaisnības, kādas notiek, un gadījumus, kas prasa vairāk taisnīguma, lai vienā reizē par visu pasmietos.» Kopš 1836. gada, kad notika lugas pirmizrāde, tā regulāri tiek iestudēta daudzviet pasaulē.
Nacionālā teātra iestudējuma radošā komanda uzsver, ka «hrestomātiskā Gogoļa komēdija der visiem laikiem, valstīm un politiskajām iekārtām, jo baidīties un pakļauties ir cilvēka dabā. Turklāt satraukti ir jūtīgāko jomu ierēdņi - no skolu valdes, slimnīcas, sociālās aprūpes, tiesu sistēmas un, protams, pašas pilsētas domes... Bailes pārvēršas fantasmagorijā un izaug lielākas par pašiem cilvēkiem». Lai arī luga ir rakstīta pirms teju diviem gadsimtiem, galvenās lomas atveidotājs Arturs Krūzkops uzsver, ka neesot mainījusies ne cilvēka daba, ne apkārtējā vide, jo «korupciju un kukuļdošanu pat ļoti lielos apmēros sastopam joprojām. Arī lētticību. Šis iestudējums lielā mērā ir skatījums uz mums pašiem».
Šī ir pirmā reize, kad Nacionālajā teātrī strādā jaunais režisors no Krievijas Ņikita Kobeļevs, un šo sadarbību Arturs Krūzkops raksturo kā «ļoti profesionālu, tomēr mazliet grūtāku un reizē interesantu, jo nav zināms viņa darba stils un nav zināms, ko gaidīt, atšķirībā no tiem režisoriem, ar kuriem daudz kopā strādāts, ir zināms viņu stils un paradumi».
«Lugā Revidents, manuprāt, ir daudz absolūti ģeniālu tekstu, kurus varētu uzrakstīt ar lieliem burtiem, pielikt pie spoguļa un katru rītu izlasīt. Lugu lasot pirmo reizi, smiekli nāca daudzās vietās, tomēr mēs, katru dienu strādājot ar šo materiālu, esam jau pieraduši pie tekstiem, un pirms pirmizrādes pašiem šķiet, ka nekas jau nav smieklīgi. Protams, komēdija ir grūts žanrs... Ir jādomā, lai būtu ne tikai smieklīgi, bet arī asprātīgi,» saka galvenās lomas atveidotājs. Aktieris ir pārliecināts, ka iepriekš nekad nevar prognozēt kāda iestudējuma izdošanos vai ne tik labu skatuves mūžu, jo «reizēm šķiet, ka nu tik būs, bet - nav, un ir arī reizes, kad šķiet, ka uz šo gan publika nenāks, bet izrāde «labi aiziet». Visu stūrē režisors, bet aktieri tic un paļaujas, savukārt publika, tās reakcija ir kā lakmusa papīrs, kas daudz ko noliek īstajās vietās. Galvenais - nepāršaut pār strīpu! Joks ir smalka lieta».
