Trīs izrādes, 10 nominācijas
«Cita skatuve ir cita skatuve – ja mājās pat sienas palīdz, tad tā enerģija, kas nāk no publikas, spēlējot uz citas skatuves, ir patīkami atsvaidzinoša un perspektīvu papildinoša. Tāpēc viesizrādes vienmēr gaidu atplestām rokām un atvērtu sirdi,» saka Liepājas teātra aktieris Sandis Pēcis (32).
Tikko nospēlējis Akmentiņu Kārļa Lāča/Regnāra Vaivara mūziklā pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem Purva bridējs ugunī, viņš šonedēļ spēlēs uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, kur Liepājas teātris viesizrādēs ved savus labākos pagājušās - 112. - sezonas iestudējumus, kas nominēti Spēlmaņu nakts balvai dažādās kategorijās.
* 5. oktobrī pulksten 13 un 18 skatītājiem tiks piedāvāta režisora Valtera Sīļa veidotā izrāde Liepāja - Latvijas galvaspilsēta, kas pretendē uz balvām sešās nominācijās, tostarp Gada lielās formas izrāde un Gada režisors. Izrādei par pamatu ņemta dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces luga, kuras dramaturģisko materiālu veido vairāki īsi stāsti, kas rasti 1919. gada periodikā par laiku un notikumiem, kas norisinājušies Liepājā, kamēr tur atradās Latvijas pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Stāsts par cilvēkiem, kuri dzīvoja šajā vēsturiski tik sarežģītajā laikā - gan Latvijas kultūras vēsturē labi zināmām personībām, gan vienkāršajiem pilsētas iedzīvotājiem.
* 6. oktobrī pulksten 11 prieka spēli bērniem un viņu vecākiem centīsies iemācīt Polianna, kas ir Dž. Dž. Džilindžera veidotās izrādes galvenā varone. Izrāde nominēta Spēlmaņu nakts balvai divās nominācijās, tostarp Gada izrāde bērniem.
* Savukārt šīs pašas dienas vakarā - pulksten 19 - būs iespējams noskatīties režisora Dmitrija Petrenko veidoto ilūziju drāmu Ģērbējs, kas saņēmusi divas Spēlmaņu nakts nominācijas.
Liepājas teātra pēdējo divu sezonu nodarbinātākais aktieris Sandis Pēcis spēlē divās no šīm izrādēm - teatrālajā esejā Liepāja - Latvijas galvaspilsēta un izrādē bērniem Polianna, kurā ielēcis tikai šosezon - daktera Hiltona, mācītāja Forda un mušas lomās. «Man ļoti patīk izrādes bērniem, jo bērni ir visbrīnišķīgākā publika, kādu vien var iedomāties - godīga, sirsnīga, atklāta. Lai man piedod pieaugušie, bet tā ir,» saka aktieris, trīsgadnieku Rūdolfa un Sofijas tētis. Arī viņa dvīņi jau apmeklē teātri, un viņu pirmā izrāde bija Sniegbaltīte un septiņi rūķīši. «Viņi bija vēl ļoti maziņi, pat īsti runāt nemācēja, bet tagad atstāsta, ko no šīs izrādes atceras. Jomajo, ko viņi vēl atceras?...» aktieris pasmaida un tad piebilst, ka Poliannu mazie vēl nav redzējuši, bet būs jāaizved, kad tētis bliezīs.
Taujāts, kā pagājis vasaras atvaļinājums, Sandis atteic, ka atpūsties nav sanācis ne vella. «Jo sezonas sākumā nāca ārā Purva bridējs ugunī, es zināju, ka tas būs ļoti sarežģīts darbs, liela atbildība, un mana psihe tajā dzīvoja jau visu vasaru. Katram aktierim ir kādas lomas, ko spēlēt ir ērti un ko kritiķi nereti sauc par štampiem, bet Akmentiņa loma ir man ļoti neērta, absolūti ārpus manas komforta zonas. Plus vēl Kārļa Lāča mūzika. Lai man piedod tautā mīlētie komponisti, kuru dziesmas ar četrām notīm var vienkārši dragāt, jo ar Lāci tā nav. Sākumā gan domāju, ka tik augstu nevarēšu uzdziedāt, beigās izrādījās, ka varu gan. Un tā tālāk. Bija vairāki biedējoši izaicinājumi, kas tomēr tika pārvarēti, tāpēc tagad paveiktais šķiet ļoti vērtīgs,» stāsta Akmentiņa lomas atveidotājs. Viņš secina: tieši šobrīd, kad Purva bridējs ugunī ir piedzīvojis pirmizrādi, bet darbs pie nākamā jauniestudējuma - igauņu dramaturga Karla Kopelmā lugas Singing Green iestudējuma Mēness neredzamā puse, ko Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē Lielais dzintars veidos lietuviešu režisore Monika Klimaite - vēl nav sācies, aktieris izbauda nosacītu atvaļinājumu. «Vēl neko daudz nezinot par šo lugu, bet zinot, ka ar mums strādās forša režisore un darbs tiks veidots mazajā zālē, kur man ļoti patīk strādāt, mana galva beidzot sāk atpūsties. Jā, interesanti, bet man atvaļinājums sākas tieši tagad - darba laikā.»