Mājas arestā esošais Serebreņņikovs ieguvis Krievijas nacionālo kinoprēmijas "Nika" balvu

© TASS/Scanpix

Mājas arestā esošais Kirils Serebreņņikovs atzīts par labāko režisoru Krievijas Kinematogrāfijas mākslas akadēmijas nacionālās kinoprēmijas "Nika" laureātu paziņošanas ceremonijā, kas sestdienas vakarā notika Maskavā.

Serebreņņikovs prēmiju ieguvis par darbu pie filmas "Vasara", kas vēsta par rokmūziķi Viktoru Coju. Šī filma bija nominēta pavisam 12 kategorijās, bet tika godalgota vēl trīs kategorijās - par labāko montāžas režisora darbu, labāko skaņu režisora darbu, kā arī kategorijā "Gada atklājums", kurā prēmiju saņēma poproka grupas "Zveri" līderis Roma Zverjs par Maika Naumenko lomas tēlojumu.

Serebreņņikova vietā prēmiju ceremonijā saņēma filmas "Vasara" producents Iļja Stjuarts, kurš sacīja, ka "ir liels gods saņemt šo prēmiju".

"Vēlu mums visiem, lai šī būtu pēdējā reize, kad Kirils Serebreņņikovs personīgi neierodas pēc savas balvas," sacīja Stjuarts.

Prēmijas "Nika" pasniegšanas ceremonijā par labāko spēlfilmu tika atzīta režisora Alekseja Fedorčenko kinolente "Annas karš", par labākajiem scenāristiem - Avdotja Smirnova, Anna Parmasa un Pāvels Basinskis par filmas "Stāsts par kādu iecelšanu" scenāriju, prēmiju par labāko vīriešu lomu dalīja Aleksejs Serebrjakovs par lomu filmā "Van Gogi" un Jevgeņijs Ciganovs par lomu filmā "Cilvēks, kurš pārsteidza visus". Par labāko sieviešu lomu tika godalgota Marta Kozlova par lomu filmā "Annas stāsts".

Daudzkārt godalgotais režisors Serebreņņikovs, kurš iestudējis teātra izrādes arī Latvijā, atrodas mājas arestā kopš 2017.gada augusta, kad viņš tika apsūdzēts, ka piesavinājies 133 miljonus rubļu (1,8 miljonus eiro pēc pašreizējā kursa), kas no valsts līdzekļiem piešķirti vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem. Serebreņņikovs ir šī teātra mākslinieciskais vadītājs. Prāva šajā lietā sākās 2018.gada novembrī.

Serebreņņikovs apsūdzības noraida, bet Krievijas situācijas pazinēji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo Serebreņņikovs atklāti kritizējis prezidenta Vladimira Putina režīma politiku, arī 2014.gadā īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju.