TEĀTRIS: Eduarda Smiļģa Teātra muzejā jauniestudējums "Meistars un Aleksandra"
 
RADOŠS TANDĒMS. Romana Sutas (Jānis Kronis) un Aleksandras Beļcovas (Zane Dombrovska) ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr primāri viņi bija radošs tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts bija 1924. gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca Baltars ©Publicitātes foto: Mārīte MEĻŅIKA

Trešdien, 6. februārī, pulksten 19 Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā būs skatāms jauniestudējums Meistars un Aleksandra. Par mākslinieci un sievieti, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms, – Aleksandru Beļcovu (1892–1981).

Režisores Ināras Sluckas veidotais jauniestudējums ir Mūzikas un mākslas atbalsta fonda (kulturmarka.lv) septītais viencēliens ciklā Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas. Izrādes radošajā komandā apvienojušies: dramaturģe Inga Ābele, aktieri Zane Dombrovska un Jānis Kronis, video mākslinieks Uldis Jancis un gaismu mākslinieks Rauls Lorencis. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Slucka.

Publicitātes foto

Krievijā dzimusī māksliniece Aleksandra Beļcova savā dzimtenē zināma tikai šauram speciālistu lokam, taču Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru, latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944), viņa iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu Augstākās mākslinieciskās darbnīcas, - tā bija vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. 1919. gadā pēc Romana aicinājuma Aleksandra atbrauca uz Rīgu - cerībā, ka drīz varēs aizceļot arī uz visu moderno mākslinieku meku Parīzi. Uz Parīzi abi aizbrauca 1922. gadā - jau kā laulāts pāris - un pēc gada atgriezās trijatā - ar Parīzē dzimušo meitu Tatjanu.