Sestdien, 2. februārī, Dailes teātra mazajā zālē pirmizrāde Šona Grenana lugas Alvas sieviete iestudējumam. «Šī ir tēma, par ko sabiedrībā īpaši nerunā. Pirms šīs lugas iestudēšanas, es kā pilsone nemaz nezināju, ka internetā ir iespējams reģistrēt iesniegumu, kurā es varu piekrist un ļaut savus orgānus izmantot pēc nāves, lai glābtu citu cilvēku dzīvību,» saka izrādes režisore Rēzija Kalniņa.
Šī ir jau otrā reize, kad Rēzija Kalniņa iestudē amerikāņu autora Šona Grenana lugu. 2017. gada martā pirmizrāde bija autora darba Liec Dievam pasmieties pirmiestudējumam Latvijā. «Šī ir tēma, par kuru ir jārunā, tas ir mans cilvēciskais pienākums,» uzskata Rēzija Kalniņa. «Lugu ir daudz, katrai ir sava problemātika, un mana prioritāte laikam tomēr ir ģimene, piedošana, atlaišana un pieņemšana. Un tā piedzīvošana, ka viss ir viens un viens ir viss, ka mēs esam savienoti, ka mēs visi esam mīlestības gaismas burbulī, enerģijā, viens otram varam palīdzēt dzīvot,» saka Rēzija Kalniņa. Viņa uzsver, ka nekad nav pretendējusi būt režisore, bet aktrise, kura kopā ar saviem domubiedriem veido izrādes, runā par tēmām, kas visai komandai ir būtiskas. «Izrādē Inde tā ir bērniņa zaudēšana, izrādē Oskars un Rozā dāma, ko veidoju sadarbībā ar režisoru Viesturu Meikšānu, - par puisīti, kurš ir slims ar vēzi. Arī Alvas sieviete ir patiess stāsts par sievieti Džoiju (tulkojumā - «prieks»), spēju vai nespēju novērtēt dzīvi. Dzīvot savu dzīvi, uzsvaru liekot uz katru no šiem vārdiem - ko nozīmē «dzīvot», ko nozīmē «sava», ko nozīmē - «dzīve». Tā ir tēma, kas uzrunā mani kā cilvēku, kā sievieti, kā mākslinieci,» stāsta Rēzija Kalniņa.
Izrādes iestudēšanas laikā izrādes radošā komanda bijusi arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrā, tikusies ar Sirds ķirurģijas centra vadītāju Pēteri Stradiņu un 16. sirds ķirurģijas nodaļas vadītāju Uldi Strazdiņu, satikušies arī ar Andreju Līci - cilvēku, kuram veikta sirds transplantācija. Rēzija Kalniņa: «Runājām par viņa dzīvi pirms un pēc sirds pārstādīšanas, par to, kas un vai vispār cilvēkā kas mainās pēc šādas operācijas. Jautājums ir - vai mums dzīvē ir jāpiedzīvo kas satricinošs, lai mēs kļūtu autentiski - lai dzīvi piedzīvotu kā brīnumu, lai nedzīvotu atkarībā no citu cilvēku viedokļiem; atkarībā nevis no tā, kā citi uz mums skatās, bet kā mēs paši uz sevi skatāmies, un vai vispār sevi redzam.»
Izrādē Alvas sieviete lomas atveido Ērika Eglija, Gints Andžāns, Pēteris Liepiņš, Lilita Ozoliņa, Lelde Dreimane, Ilze Vazdika un Lidija Pupure. Iestudējumam kostīmus veido māksliniece Ramona Barsegjana.