Režisors Viesturs Roziņš: Mans sapnis bija īstenot izrādi, kas nav redzama
 
SAJŪTU PIEREDZE DIVATĀ. Dramaturģe Ludmila Roziņa un režisors Viesturs Roziņš atklāj, ka izrāde Piramīda būs intīma teātra pieredze, kurā gluži kā psihoterapeita kabinetā būs iespēja pētīt savas apslēptās un sociāli apslāpētās vajadzības ©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

«Tas bija mans sens sapnis – īstenot izrādi, kas nav redzama. Interaktīvu izrādi, kuru skatītājs neredz, bet piedzīvo caur dzirdi, tausti, ožu un garšu,» saka režisors Viesturs Roziņš.

Ceturtdien, 29. novembrī, pulksten 19 viņam pirmizrāde Dirty Deal Teatro (DDT) - izrāde Piramīda, kas veidota Latvijā līdz šim neatklātā sajūtu pieredzes estētikā, pilnībā izslēdzot redzes maņu un piedāvājot izrādes dalībniekiem doties dzirdes, taustes, ožas un garšas ceļojumā vien ar iztēles palīdzību. Dramaturģe Ludmila Roziņa, skaņu mākslinieks Normunds Zālamans, spēlē aktieri Lauma Balode un Oskars Vīksne.

«Amerikāņu psihologs Abrahams Maslovs (1908-1970) cilvēka dzīvi definējis kā tiekšanos pēc piecu vajadzību - fizisko, drošības, mīlestības, atzinības un pašīstenošanās - apmierinājuma un secināja, ka cilvēku virza iekšējā nepieciešamība apmierināt šīs vajadzības, ko var paveikt tikai mijiedarbībā ar apkārtējo fizisko un sociālo vidi,» saka izrādes režisors Viesturs Roziņš, paskaidrojot, ka Piramīda ir eksperimentāli terapeitisks ceļojums emocionālajā pieredzē, kurā katram izrādes dalībniekam, mēģinot ierobežot kanoniskās cilvēka pamatvajadzības, tiek dota iespēja noteikt savu laimes līmeni.

«Tas ir stundu garš ceļojums pašam uz sevi, jo ir laiks un iespēja paskatīties uz savu dzīvi un saprast, kā tajā pietrūkst, vai varbūt secināt, ka viss ir kārtībā. Un, reflektējot ar savām sajūtām, apzināties, ka neesi savās sajūtās viens,» režisora teikto papildina izrādes dramaturģe Ludmila Roziņa. Viņa piebilst, ka tehniski izrāde ir diezgan sarežģīta - skatītājiem tiek aizsietas acis, uzliktas austiņas, bet abi aktieri spēlē dzīvajā. «Izrāde jebkurā gadījumā būs pārsteigums, un tam ir jāgatavojas,» viņa iesaka.

«Šim darbam primāri mani iedvesmoja drāmas terapijas studijas Stradiņa universitātē, kur veicu pētījumu ar neredzīgiem pacientiem, un šī saskarsme ar viņiem radīja sajūtu, ka daudzas psiholoģiskas nianses varētu būt interesanti iekļaut izrādē redzīgiem skatītājiem. Otra iedvesma nāca pēc satikšanās ar Sajūtu teātra (Pojučiu teatras) režisori Karolīnu Žernīti no Lietuvas, kura iestudējusi izrādi Pirmtēli (Pirmapraditis) - par Junga arhetipiem. Tas bija ļoti, ļoti interesants piegājiens, kaut kas pilnīgi nebijis - viss notiek caur sajūtām un pieskārieniem, un stāsts tiešām tādā veidā ir pilnībā uztverams,» apgalvo režisors Viesturs Roziņš.

Viņš atklāj, ka Piramīdas radošajai komandai jau mēģinājumu process bija vesels ceļojums. «Pati etīžu forma bija komiska: mēs kopā sēdējām pilnīgā tumsā, vispirms savstarpēji mēģinājām pārvarēt sajūtu, ka ir grūti otram pieskarties. Tad klausījāmies dažādās skaņās, pētījām to, kādas emocijas mūsos rada specifiskas smaržas vai garšas. Daudz domājām par to, kā izraisīt dažādas reakcijas cilvēkam, kurš neko neredz.»

Izrāde ir sagatavota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Latvijas skolas somas» satura radīšana atbalstu Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros. Vai tas nozīmē, ka tās mērķauditorija ir tikai skolēni? «Nē. Mēs pozicionējam, ka Piramīda ir ikvienam, kurš ir sirdī jauns. Jā, izrādes valoda un daudzas lietas ir jauneklīgas, arī no sociālās vides specifiskākas, jauniešiem labāk saprotamas,» saka Viesturs Roziņš, piebilstot, ka izrāde jau izmēģināta uz Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases jauniešiem, kuri atzinuši, ka Piramīda viņus ietekmējusi ļoti spēcīgi, palīdzot izdarīt izvēli par savu turpmāko dzīves ceļu un apzināties, ka dzīvē svarīgākais ir uzdrošināties realizēt sevi, sekojot saviem aicinājumiem un piepildot savus sapņus.