Ančevskis "Skroderdienās" izaudzis līdz Dūdaram, Lūriņa – līdz Antonijai

Latvijas Nacionālais teātris, kā ierasts, jūnijā dzīvo izrādes "Skroderdienas Silmačos" ritmā. Pirmo reizi šī Rūdolfa Blaumaņa luga tika iestudēta 1921. gadā. Jaunā – desmitā – iestudējuma "Skroderdienu" versija uzticēta režisorei Indrai Rogai. Gadu gaitā vairāki aktieri "uzdienējuši" līdz nopietnāka gadagājuma cilvēku lomām.

Roga priecājas par izrādes versiju

Pēc Alekša Mierlauka, Alfrēda Amtmaņa-Briedīša, Jāņa Zariņa, Alfrēda Jaunušana un Edmunda Freiberga Indra Roga ir sestā režisore, kas Nacionālajā teātrī iestudējusi rituālās "Skroderdienas Silmačos". "Nekad nav vienkārši strādāt ar šādām izrādēm. Teātrī visi labi zina, kā, kam ir jābūt. Cīņa par tradīciju un jaunu skatījumu ir diezgan nopietna," "VZ" atzīst Roga. Neskatoties uz to, ka līdz šim "Skroderdienas" iestudējuši režisori vīrieši un šī darba sižets ir labi zināms katram, bail režisorei nav bijis. "Mani apmierina tas, kas ir piedzimis. Man ir izdevies realizēt dzīvē savu redzējumu. Protams, ne par visiem simt procentiem, bet iecere jau vienmēr kaut nedaudz, tomēr atšķiras no rezultāta. Strādāju ar aktieriem, kas ir personības, un ar to ir jārēķinās. Būtu jau arī muļķīgi sākotnējo vīziju stīvēt izrādē iekšā stīvēšanas pēc," atzīst Roga.

Ančevskis "uzdienējis"

Smalkā skrodera Dūdara lomā iejuties aktieris Ainārs Ančevskis, kas atzīst, ka šīs "Skroderdienas" viennozīmīgi ir atšķirīgas no iepriekšējām. "Ir lietas, kas atrastas no jauna, un šis ir sen neredzēts, labā nozīmē reālpsiholoģisks "Skroderdienu" traktējums. Indra [Roga] ir atradusi to, kas iepriekš nebija pamanīts," "VZ" stāsta Ančevskis. 2002. gada iestudējumā aktieris iejutās Kārlēna lomā, nu ir izaudzis līdz Dūdaram. "Sākumā bija īpatnēja sajūta, no Kārlēna kļūstot par Dūdaru, bet nu, ņemot pēc Blaumaņa, kas Dūdaru iecerējis kā trīsdesmitgadnieku, nevis vecāku kungu, sajūtas ir tā, kā vajag," teic Ančevskis un smaidot piebilst: "No Kārlēna vecuma laikam beidzot esmu izaudzis."

Lūriņa – spītīga kā Antonija

Spilgta un temperamentīga jaunajā izrādē ir Antonija, kuras tēlā iejutusies aktrise Dita Lūriņa-Egliena. "Šī loma man nāca kaut kā tā... "Viegli" pat nav īstais vārds. Uzreiz sajutu, ka šī loma pie manis nāk un atnāks," "VZ" priecīgi stāsta Lūriņa-Egliena. Aktrise savulaik iejutusies arī Ieviņas un Zāras lomās un atzīst, ka pašas būtībai vislīdzīgākā noteikti ir Antonija. "Spītība mums abām noteikti ir kopīga! Atšķirīgas varētu būt vien temperamenta izpausmes. Negribu teikt, ka neesmu temperamentīga, bet tik spilgti kā Antonijai pašai tas uz āru nenāk," atzīst aktrise.

Ar interesi Lūriņa-Egliena vērojusi arī kolēģes, kas iejutušās Ieviņas un Zāras lomās. "Zāru tagad spēlē mana teātra krustmeita Inga Misāne, un viņas darbu es vienkārši nevarēju nevērot," stāsta aktrise, kas īpaši vērojusi arī Ieviņu (Madara Saldovere). "Centos gan Ieviņas gadījumā tik daudz nepieslēgties un ļaut jaunajai Ieviņai atrast pašai savu Ieviņu. Protams, šo lomu izjūtu kā daļiņu no sevis, bet man tas nebija mokoši, un ceru, ka nebiju arī uzbāzīga."

Pīpējošā naiviste Bebene

Viens no šīs izrādes svaigajiem atradumiem ir kolorītā Bebene aktrises Ināras Sluckas izpildījumā, kuras pīpēšanai nu ir rasts izskaidrojums – viņa ir māksliniece. Bebenes aizraušanās ar glezniecību un viņas naivisma manierē radītā glezna ar gulbīšiem kādā brīdī pat tiek piekārta pie Silmaču mājas saimes istabas sijas. "Zināms, ka netālu no Skroderu mājām ir Jurjānu Andreja māja, tāpēc gribēju, lai Bebene ir cilvēks ar māksliniecisku dvēseli. Viņa Silmačos ierodas no citām mājām, un kāpēc lai tās nebūtu Jurjānu mājas?" retoriski vaicā Roga. "Man bija svarīgi, lai parādās latvieša mākslinieka daba un talants, kas citos apstākļos un pie citām izglītības iespējām varētu attīstīties krietni vērienīgāk. To, kāda mākslas joma Bebenei būs tā tuvākā, izdomāja Ināra [Slucka]," stāsta Roga.

"Viss jau iznāca no tās pīpēšanas," "VZ" smaidot saka Slucka, kurai pašai glezniecība nebūt nav sveša joma. "Veidojot lomu, domāju – kāpēc gan Bebene pīpē? Ļoti bieži pīpē mākslinieki, un šajā izrādē Bebenei jau arī ir tā, ka viņa uzglezno kādu labu darbu un tad viņai kārojas uzvilkt dūmu," savu skaidrojumu Bebenes netikumam atklāj Slucka un atzīst, ka jaunajā izrādē jūtas burvīgi: "Man patīk manas Bebenes aizraušanās ar mākslu un naivismu!"

Misāne katrā izrādē mīl savu vīru

Smalkās Zāras lomā šajā izrādē iejutusies aktrise Inga Misāne, kura atzīst, ka jūtas gandarīta par to, ko dara. "Mums [aktieriem] pašiem arvien vairāk iepatīkas spēlēt un priecāties. Liels prieks ir arī par kolēģiem, jo ne vienā vien šajā izrādē redzams lidojums," "VZ" atzīst Misāne.

Interesanti, ka viens no Zāras mīļotā vīrieša Joskes lomas veidotājiem šajās "Skroderdienās Silmačos" ir aktieris Gundars Grasbergs, kas ir Ingas Misānes vīrs un mīļotais vīrietis arī reālajā dzīvē. "Tā jau ir tā darba un profesijas savdabība, mēģinu skatīties uz Gundaru kā uz konkrētu tēlu. Te viņš nav mans vīrs, bet ir Joske. Protams, mēģinājumu laikā vēl manīju šajā tēlā sava vīra iezīmes – Gundara gājienus, skatienus, pieskārienus un ne reizi vien arī sasmējos, bet strādājām un radījām tēlus, kas ir atšķirīgi no mums pašiem – Ingas un Gundara," stāsta Misāne un piebilst, ka tagad viņai katrā izrādē ir iespēja katru reizi no jauna mīlēt cilvēku, kurš reālajā dzīvē ir viņas vīrs.

Dumpim nav iebildumu pret Ābramu

Savukārt kolorītais Uldis Dumpis savulaik bijis gan Pičuka, gan Ābrama lomās. "Man jau nav nevienas izrādes, par kuru varētu teikt, ka jūtos tajā ļoti labi vai ļoti slikti, tāpēc arī par šīm "Skroderdienām" varu teikt, ka man te iet ļoti normāli," "VZ" atzīst aktieris. Arī ar Pičuka un Ābrama lomu veidotāju darba analīzi Dumpis neaizraujas. "Grūti jau ir to tā komentēt, jo visi esam kolēģi un kopā darbojamies vienā izrādē. Neko tā īpaši izcelt nevaru. Varu tikai pateikt, ka viss ir ļoti labi un man nudien nav nekādu iebildumu," stāsta Dumpis.