Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt P.S.Kultūra \ Teātris

VĒRTS REDZĒT: Aizkustinošais Rozes stāsts

PAR DZĪVES JĒGAS MEKLĒJUMIEM. Režisore Ināra Slucka uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves iestudējusi dramaturga Pētera Pētersona aizkustinošo Rozes stāstu par dzīves jēgas meklējumiem – ir vai nav 30 gadu vecumā iespējams saņemt drosmi un mainīt greizi nogājušu dzīvi © Publicitātes foto: Jānis DEINATS, Latvijas Nacionālais teātris

«Man mani trīsdesmit gadi asociējas ar vasaru un sauli – bija daudz sapņu un cerību, bija sajūta, ka viss vēl ir priekšā. Jā, manā atmiņā šis laiks ir ļoti gaišs, silts un priecīgs,» atzīst aktrise un režisore Ināra Slucka. Šovakar Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē pirmizrāde viņas jauniestudējumam – Pētera Pētersona un Raimonda Paula muzikālajai melodrāmai Man 30 gadu ar Ditu Lūriņu galvenajā – Rozes – lomā.

Tas ir stāsts par tilta celtniekiem - par trīsdesmitgadniekiem un viņu dzīves jēgas meklējumiem. Par pirmo mīlestību, par pirmo vilšanos un pirmo šķiršanos, par cerībām, sapņiem un ideāliem. Tas ir stāsts par to, ka katrā dzīves posmā mēs nonākam krustcelēs, un jautājums, pa kuru ceļu aiziet, paliek tikai mūsu pašu ziņā. Sešdesmito gadu kolorīts ienāk ne tikai mūzikā un tekstā, bet arī vidē, kuru veido scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Keita. Un arī tiltam šajā stāstā ir simboliska loma - jo tiltus, pa kuriem aiziet citam pie cita, mēs meklējam joprojām.

Lomās: Egils Melbārdis, Gundars Grasbergs, Zane Dombrovska, Agnese Cīrule, Raimonds Celms, Madara Bore, Ilva Centere, Ance Kukule, Laura Siliņa, Uldis Siliņš, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Uldis Anže, Romāns Bargais, Kārlis Reijers, Igors Šelegovskis vai Kristaps Ķeselis.

Izrādē skan dzīvā mūzika un pie klavierēm - Maestro Raimonds Pauls. Bet visiem, kuriem šogad paliek 30 gadu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, jebkurā Biļešu paradīzes kasē biļetei uz šo izrādi 30% atlaide.

«Domājot par muzikālu izrādi, ar ko noslēgt teātra sezonu un reizē ieskandināt vasaru, sapratu, ka vēlos iestudēt latviešu oriģināldramaturģiju. Izlasīju Pētera Pētersona Man trīsdesmit gadu [1962] un secināju, ka tā ir brīnišķīga luga! Protams, tā tika rakstīta tam laikam, un tolaik tā bija ļoti avangardiska luga, kur galvenajā lomā bija negatīvs tēls. Vēlāk šo lugu arī aizliedza,» stāsta jauniestudējuma režisore, uzsverot, ka šī izrāde ir viņas veltījums dramaturgam un režisoram Pēterim Pētersonam (1923-1998). «Es ļoti labi viņu atceros, viņš bija absolūti fascinējoša un suģestējoša personība. Un mums bija brīnišķīga sadarbība - es esmu spēlējusi divās viņa lugās viņa paša režijā: Tikai muzikants un Fēlikss un Felicita,» atminas Ināra Slucka. Viņa stāsta, ka Pēteris Pētersons lugu Man trīsdesmit gadu rakstījis Veltai Līnei, un lieliskajai aktrisei tā bijusi leģendāra loma - izrādē, ko 1962. gadā iestudēja režisors Alfreds Jaunušans. Arī ar Veltu Līni pēdējos viņas dzīves gados režisorei izveidojās ļoti personīgs kontakts.

«Sešdesmitie gadi ir laiks, kad arī Raimonds Pauls ļoti daudz rakstīja mūziku, un joprojām ir daudz darbu, kuri nav ierakstīti un muzikāli nav pazīstami. Juris Vaivods arhīvos atrada notis, un Edvīns Raups uzrakstīja dziesmu tekstus, kas virza izrādes sižetu. Brīnišķīga luga, ļoti skaista mūzika, vasarīgi gaiša un skaista scenogrāfija un kostīmi,» - mirkli pirms pirmizrādes režisore ir gandarīta.

Bet ar šā vakara pirmizrādi Inārai Sluckai sezona, kas bijusi ļoti piepildīta, nebeidzas, jo tūlīt Latvijas Nacionālajā operā un baletā tiks atjaunota viņas 2012. gadā iestudētā Andra Dzenīša opera Dauka, tad sekos XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki, kur viņa ir režisore deju koncertam Vēl simts gadu dejai, kas 2. jūlijā pulksten 16 un 20 notiks Arēnā Rīga. Un atvaļinājums sāksies tikai 3. jūlijā. «Atpūsties mazliet vajadzēs gan, lai būtu spēks nākamajai sezonai,» nosaka Ināra Slucka.