Marija Linarte. Kareņinas mīlestības traģēdija
«Mans mērķis nav kļūt par režisori, es vienkārši gribēju šo darbu izdarīt. Nē, ne aiz garlaicības – man vienkārši šķita – ja es to nedabūšu no sevis laukā, es pati sajukšu prātā,» atzīst jaunā aktrise Marija Linarte (25). Piektdien, 25. maijā, pulksten 19 Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) pirmizrādi piedzīvos viņas debija režijā – iestudējums Anna: люболь, kas tapis pēc Ļeva Tolstoja romāna Anna Kareņina motīviem.
Anna apjūk izvēlē starp diviem vīriešiem. Viņa cenšas eksistēt starp realitāti un savu subjektīvo uztveri. Kā atrast līdzsvaru un pieņemt pareizo lēmumu? Marijas Linartes režijā Annas Kareņinas mīlestības traģēdija nonāk ironiski rotaļīgā atmosfērā.
Savas izrādes nosaukumam vārdu люболь jaunā aktrise aizņēmusies no krievu dzejnieces Veras Poļozkovas. «It kā ļoti banāli - mīlestība un sāpes reizē, bet krievu valodā tas izklausās grandiozi. Šķiet, ka es pazīstu gan to mīlestību, gan to sāpi,» domā jaunā aktrise.
Lomās: Iveta Pole, Kaspars Dumburs, Edgars Samītis, Pauls Iklāvs, Liena Šmukste, Artis Drozdovs.
Nākamās izrādes: sestdien, 26. maijā, pulksten 18.30 un 8. jūnijā pulksten 20.
«Es nemācos režiju, un arī iestudēt izrādi nebija mans pašmērķis. Tas viss notika ļoti intuitīvi. Man bija mistiska saruna divos naktī ar kādu manu kolēģi, kurš teica: «Kāpēc ne?» Un nakts laikā man tapa ideja. Kad nākamajā dienā aprunājos ar savu pasniedzēju Anitu Sproģi no Kultūras akadēmijas, sakot, ka varu kādam piedāvāt savu ideju, viņa atbildēja, lai pati vien to realizēju, ka neviens cits manā vietā to neizdarīs. Un - tuvākās nedēļas laikā es jau biju savākusi savu komandu,» stāsta Marija Linarte. Viņa uzskata, ka Ļeva Tolstoja stāsts par Annu Kareņinu ir lubene, jo tā fabula ir absolūti banāla. «Mani visvairāk interesēja saprast, kā sieviete rīkojas, ja tikai noņem nost sabiedrības uzstādījumus, tās nosodījumu - kā viņu iespaido viņas iekšējais es, kas notiek viņas galvā, kāds ir tas process. Atrisinājuma jau nav, bet procesu izpētīt ir iespējams,» uzskata jauniestudējuma režisore. Viņa uzsver, ka šis darbs nav tapis pēc oriģināldramaturģijas - tas ir dramatizējums, ko Marija Linarte veidojusi kopā ar Aneti Konsti.
«Manuprāt, cilvēki paši sevi ieliek starp dzirnakmeņiem, paši ietekmē visus sev apkārt notiekošos procesus un paši sevi noved,» saka izrādes Anna: люболь režisore. Pēdējā gada laikā viņa par to gan runājusi ar saviem draugiem, gan arī pati daudz nodarbojusies ar pašanalīzi un sapratusi, ka visas savas izvēles, šķietami tiecoties pēc laimes, mēs apzinātāk vai neapzinātāk nosakām paši. «Ar mazu, mazu vadību no likteņa puses, ja tā to var nosaukt, jo - kas ir liktenis? Tā ir dzīve. Un tā nav nekāda mistiskā malduguns, kas mūs vada,» domā Marija Linarte. «Protams, ideālā variantā būtu, ja cilvēks pats būtu sev dzirnakmens, tomēr arī mūsdienu sabiedrībā daudz nekas nav mainījies. Sabiedrības iejaukšanās cilvēka privātajos procesos ir neizbēgama, tikai modernajai sabiedrībai klāt nākusi totāla vienaldzība, kas patiesībā ir ļoti destruktīva pret pašu cilvēku - jo ļauj sabiedrībai vēl nežēlīgāk ķidāt pašu indivīdu. Sabiedrība - interneta ziņu komentētāji - kurā mirklī mēs līdz tam nonācām?...»
Savas izrādes nosaukumam vārdu люболь jaunā aktrise aizņēmusies no krievu dzejnieces Veras Poļozkovas. «It kā ļoti banāli - mīlestība un sāpes reizē, bet krievu valodā tas izklausās grandiozi. Šķiet, ka es pazīstu gan to mīlestību, gan to sāpi,» domā jaunā aktrise. Viņa secina: lai arī galarezultāts ir attālinājies no sākotnējās idejas un viņa pati brīžam to pat neatpazīst, iestudējumā ir sanācis ielikt no sevis vairāk, nekā bija plānots. «Ja sākumā domāju, ka runāšu šifrēti, kodēti un tikai es pati to sapratīšu, tad nu jau man šķiet, ka šai darbā ir procentuāli liela daļa no manis.»
Marija Linarte neplāno veidot vēl kādu izrādi, neplāno arī studēt režiju, jo uzskata, ka ir vēl par jaunu, ka tālākai virzībai nepieciešama lielāka dzīves pieredze. «Tas, protams, iet opozīcijā ar to, ko tagad daru, bet - man vienkārši vajadzēja šo darbu izdarīt un dabūt to no sevis laukā,» aktrise nosaka. Viņu pašu uz skatuves var redzēt izrādēs Cerību ezers aizsalis Jaunajā Rīgas teātrī, Melnā sperma ĢIT un Zvērīgā mīla, ko piedāvā Dirty Deal Teatro.