Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija izmaksās 31 miljonu eiro

2014.gadā apstiprinātais Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības budžets atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām, kamēr JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa, informēja VAS "Valsts nekustamo īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Neimanis uzvēra, ka 2014.gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets - 19 miljoni eiro - netika balstīts nedz konkrētā būvprojektā, nedz arī tika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets nav atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.

"Ja salīdzinām būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru, tad pēc 2014.gada aprēķiniem JRT viena kvadrātmetra būvniecība izmaksātu 1577 eiro, kas ir teju tādā pašā līmenī kā Ādažu kultūras centrs vai Stopiņu kultūras novada centrs, kur būvniecības izmaksas bija attiecīgi 1510 eiro kvadrātmetrā un 1623 eiro kvadrātmetrā. Taču šajā gadījumā mēs runājam par ēku ar augstu sabiedrisko nozīmi - Eiropas līmeņa teātri," skaidroja Neimanis.

Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet 10 miljonus eiro - būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs.

Tikmēr projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile norādīja, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski, tie nav ekskluzīvi.

"Šā projekta budžetu ietekmē ierobežotā vide - būvniecības apstākļi, pilsētas tīkli, apakšstacija, integrācija pilsētvidē, restaurācija, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības. Taču mēs iegūsim Eiropas līmeņa teātri, divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām pašreizējo 300 vietā. Unikāls risinājums ir divējādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā," pastāstīja Gaile.

Arī Nemainis apstiprināja, ka objekta būvniecības apstākļi būs sarežģīti. "Jau tagad zinām, ka JRT pazemes izbūvi var salīdzināt ar Dzintaru koncertzāles pazemes izbūves darbiem, savukārt integrāciju vidē - ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātri. Būvniecību apgrūtinās arī blakus esošās ēkas, jo būvniecības laikā tās sarežģīs piekļuvi objektam un vienlaikus mēs vēlamies saglabāt komforta līmeni kaimiņiem," tā Neimanis.

Viņš arī atgādināja, ka JRT ir viena no 100 adresēm, ko VNĪ apņēmās būvēt termiņos un kvalitātē - tā, lai ar šo projektu varētu lepoties visa Latvija sabiedrība.

Pašlaik projekts ir būvniecības iepirkuma II kārtas stadijā, kurā piedāvājumus iesnieguši divi no pieciem pretendentiem. Šos piedāvājumus vēl ir jāvērtē iepirkuma komisijai.

"Līdztekus viens no svarīgākajiem soļiem, kas mums jāveic - ir jāpiesaista papildu budžets. Pašlaik mēs redzam trīs virzienus, kā mēs varam maksimāli optimāli iegūt papildu līdzekļus," teica VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Publicitātes foto

Pirmkārt, VNĪ plāno piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, atsevišķi izdalot energoefektivitātes darbus. Otrkārt, VNĪ pārskatīs esošos projektos neapgūto finansējumu. Treškārt, pēc tāmju izvērtēšanas un iepirkuma noslēguma uzsāksim sarunas ar pasūtītāju - Kultūras ministriju.

"Mēs ceram, ka, veicot minētos soļus, mēs iegūsim visus nepieciešamos līdzekļus. Projekts ir unikāls un vērienīgs, jo mūsu mērķis ir mūsdienīgs teātris, saglabājot ēkas vēsturisko garu un mantojumu. Īstenojot to paredzētajā apjomā, ieguvēji būs visi - teātra komanda, sabiedrība un valsts," sacīja Gruškevica.

Jau vēstīts, ka jaunajā projektā izmantoto telpu apjoms divkāršosies - no 5146 m2 uz 11'147 m2 un kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles - lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā - 175, lielajā "Black-box" zālē - 240, mazajā "Black-box" zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai.

Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles - lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna darbnīca.

Visā teātrī kopumā būs mūsdienīgs un starptautiskiem standartiem atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums.

Atbilstoši pilnsabiedrības "Zaigas Gailes birojs un partneri" izstrādātajam būvprojektam būvdarbi varētu tikt sākti šovasar - jūnija beigās, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021.gada sākumam.

VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā "100 adreses Latvijas simtgadei'', aptuveni 135 miljoni eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.