«Smalka, cilvēku pētoša luga par trīs draugu attiecībām ar mākslu, sievietēm un citam ar citu,» – tā par savu debijas izrādi režijā saka Jānis Vimba. Šovakar Nacionālajā teātrī Jasmīnas Rezā lugas Art jauniestudējuma pirmizrāde, kas vienlaikus ir arī Jāņa Vimbas režijas diplomdarbs Latvijas Kultūras akadēmijā.
Izvēloties dramaturģisko materiālu diplomdarba izrādei, Jānim Vimbam padomā bijuši vairāki darbi, bet galveno lomu, kā izrādījās, nospēlējis gadījums. Reiz, ejot pa teātri, saticis kolēģi Raimondu Celmu, kas tajā brīdī kaut ko lasījis. Jānis apsveicinājies, pajautājis, ko tad lasot, un aktieris padalījies lasāmvielā. «Mani uzrunāja draudzības tēma. Piecpadsmit gadus trīs cilvēki uztver cits citu par labākajiem draugiem - tas ir personīgi. Man arī laiku pa laikam rodas jautājums, vai tie draugi, kas man ir draugi, patiešām ir draugi. Un otrādi - vai tie, kas nav draugi, ir mani nedraugi. Cik ļoti mēs, draudzējoties kopš pamatskolas, cits citu saprotam,» stāsta Jānis Vimba. Par trīs lomu atveidotājiem režisors izvēlējies Aināru Ančevski, Mārtiņu Eglienu un Egilu Melbārdi - aktierus, kas bijuši kursabiedri un teātrī ilgāku laiku nav strādājuši kopā vienā iestudējumā. Svarīgi arī tas, ka Jānis, lai arī nedaudz jaunāks, nupat janvāra sākumā nosvinējis 39. dzimšanas dienu, ir apmēram vienā vecumā ar galveno lomu atveidotājiem.
Jānim Vimbam, kā viņš pats uzskata, četrdesmitgadnieka krīze sākusies jau pirms dažiem gadiem, un galvenā izpausme bijusi - vērtību pārvērtēšana. «Tas, kas likās pašsaprotami un pieņemami vienā vecumā, tā vairs nešķita, par daudz ko sāku šaubīties, un līdz ar to galvā radās sastrēgums. Pamatvērtību, attiecību un mērķu izvērtēšana... Draugi vienmēr svarīgi, bet vienubrīd tie nedaudz paliek novārtā. Man šobrīd laikam ir tāds brīdis, kad gribas atpakaļ draugus, jo vienubrīd biju pazudis darbos un ģimenē, līdz atkal sapratu, ka man reāli pietrūkst... Rudenī slikti jutos, biju aizgājis pie ārsta, uztaisīja analīzes, un ārsta secinājums bija - pietrūkst atpūtas, vitamīnu un hobija. Un hobiji man vienmēr bijuši saistīti ar draugiem,» atzīst Jānis Vimba. Pēc pirmizrādes topošajam režisoram vēl «jāiedzen parādi» studijās Kultūras akadēmijā, un tad jau vasarā varēs likt punktu divu gadu studijām maģistrantūrā. Mācību procesu viņš atzīst par ļoti vērtīgu, neskatoties uz to, ka teātrī ienāca kā aktieris jau pirms desmit gadiem un kopumā ir strādājis ar 50 režisoriem. «Pagājušajā pavasarī uznāca dullums paskaitīt, ar cik režisoriem esmu kopā strādājis - pirms studijām, studiju laikā, teātrī... Protams, katram režisoram ir sava skola, savas prasības, šie procesi ir barojoši, bet nenoliedzami arī nomācoši,» atzīst aktieris. Savu pamatprofesiju viņš malā nelikšot, tomēr nolēmis paralēli nodarboties ar režiju - jau pavasarī paredzēta pirmizrāde Jāņa Vimbas, Kaspara Zvīguļa un Artura Krūzkopa debijai teātra dienas koncerta veidošanā.
Kad sezona būs galā, studijas pabeigtas, vasarā galvenā uzmanība tiks pievērsta mājas celtniecībai. Pagājušajā vasarā kopā ar draugu un aktieri Kasparu Zvīguli ielējuši pamatus saimniecības ēkai, kurai nu uzbūvētas arī sienas un uzlikts jumts. «Realitāte ir tāda, ka varu nopirkt materiālus, bet nevaru samaksāt meistariem. Ceru trīs gadu laikā pabeigt, redzēs, kā būs ar finansēm un laiku,» saka Jānis Vimba. Tā kā liela daļa laika paiet, strādājot pie topošās mājas, pārāk daudz brīva laika viņam atkal nav. Jānis gan atradis izeju: «Taisu talkas, draugi brauc palīgā. Tas ir veču laiks. Man ir divi puikas, abus ņemu līdzi uz būvlaukumu, tur varam sakārtot savas veču lietas.
