Džilindžera atklājums. Jaunā aktrise Zanda Mankopa

«Godīgi sakot, ir mazliet bailīgi, ka viss notiek tik ātri – mani uzreiz paņēma teātrī, jau pirmajā sezonā bija galvenā loma, tai sekoja Spēlmaņu nakts nominācija un – arī balva,» saka Daugavpils teātra jaunā aktrise Zanda Mankopa. Viņai ceturtdien, 25. janvārī, pulksten 18.30 pirmizrāde – režisora Dž. Dž. Džilindžera jauniestudējumā Hantele killeram, kas ir režisora otrais iestudējums Daugavpils teātrī.

Kas pamudinājis izglītoto kungu pievērsties killera arodam? Kāpēc pasūtītājs vēlas atbrīvoties no savas sievas: greizsirdības, mīļākās, naudas vai kāda cita iemesla dēļ? Vienkāršu atbilžu uz šiem jautājumiem nebūs. Iestudējuma lugas autore ir krievu publiciste Olga Tuhaņina, kura 2010. gadā izmēģināja savus spēkus dramaturģijā, uzrakstot lugu Hantele. Šīs lugas iestudējums Krievijā teātra anterprīzē Artistiskais zvaigznājs (Артистическое созвездие) tika raksturots kā sižetiski pārsteidzošs un aktuālus jautājumus aizskarošs.

Iestudējumā piedalās Māris Korsiets, Andris Bulis, Maija Korkliša un Zanda Mankopa. Scenogrāfiju veido Kristians Brekte, kostīmu māksliniece ir Anna Heinrihsone, režisora asistente un horeogrāfe - Linda Kalniņa, bet gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs.

Pamanījuši un novērtē

«Lai neatklātu lugas galveno intrigu, tās sižetu nevar stāstīt. Bet tas ir stāsts par mūsu grēkiem, par vēlmi atriebties. Nezinu, kāpēc, bet to, kas notiek izrādē, man gribas pielīdzināt Bībelē rakstītajam, ka Jēzus Kristus mira, lai samaksātu sodu par mūsu grēkiem. Te mēs arī «maksājam sodu» par cita cilvēka grēkiem. Un šobrīd man sāk likties, ka šajā izrādē ir daudz par to - cik mēs esam aizņemti un apmāti paši ar sevi, ar to, kā apmierināt tikai un vienīgi savas vajadzības, izmantojot citus cilvēkus - mazākus un vājākus, kuri nepretojas un ļauj tikt izmantoti, jo grib, lai šajā pasaulītē viss ir mierīgi, klusi un laimīgi. Tā ir tāda sevis nostādīšana Dieva vietā. Bet galīgi ne labā nozīmē,» domā aktrise Zanda Mankopa. Viņai šajā jauniestudējumā ir neliela, bet ļoti nozīmīga loma.

DRĪZUMĀ pēc pirmizrādes Dž. Dž. Džilindžera jauniestudējums Daugavpils teātrī Hantele killeram dosies viesizrādēs uz Rīgu (11. martā Dailes teātrī) un Valmieru (18. martā Valmieras teātrī). Galvenajās lomās - Māris Korsiets (no labās), Zanda Mankopa un Andris Bulis / Publicitātes foto: Džeina SAULĪTE

Jauniestudējuma žanrs? «Komēdija,» viņa saka, piebilstot: bet, kas zina - režisora Dž. Dž. Džilindžera pirmais iestudējums Daugavpils teātrī Iemīlējās muļķis muļķītē arī tika veidots kā komēdija, bet pēc sajūtām tā ir traģikomēdija.

Starp citu, tieši par Džuljetas lomu šajā izrādē, kas jaunajai aktrisei bija pirmā lielā loma, viņa ieguva Spēlmaņu nakts 2016./2017. gada sezonas balvu nominācijā Gada jaunais skatuves mākslinieks. Jau izrādes tapšanas procesā Dž. Dž. Džilindžers izteicās, ka Zanda viņam kļuvusi par īstu atklājumu - lai arī sākumā bija šaubas, vai dot tik sarežģītu lomu jaunai aktrisei, kuru viņš nebija pat redzējis, taču jau pēc pirmā lasījuma visas bažas izklīda.

«Kad uzzināju, ka esmu nominēta Spēlmaņu nakts balvai, protams, priecājos, ka mani ir pamanījuši un novērtē, tomēr līdz galam tam nespēju noticēt. Arī uz balvas pasniegšanas ceremoniju gāju, nedomājot, ka šo balvu dabūšu. Un, kad nominācijā Gada jaunie skatuves mākslinieki pirmo nosauca Alisi Danovsku, es jau nomierinājos - fū, viss... Jo, kad deva otru balvu, biju pārliecināta, ka to saņems režisors Toms Treinis. Tāpēc, protams, izdzirdot savu vārdu, biju šokā. Es joprojām nespēju aptvert, ko esmu dabūjusi, bet sajūtas ir ļoti, ļoti patīkamas,» aktrise atzīst, tomēr piebilst, ka ir bailīgi, ka viss tik ātri notiek.

Izkrita pirmajā kārtā

To, ka Zanda grib kļūt par aktrisi, viņa saprata tikai pēc vidusskolas. «Pabeidzot skolu, domāju: ak Dievs, kas tagad notiks, ko es vispār varu, uz kurieni lai eju... Un -aizgāju uz Neatkarīgo teātri Skatuve pie Annas Eižvertiņas. Jau pirmajā nodarbībā, uzkāpusi uz skatuves, es pilnībā aizmirsos. Tikai nodarbības beigās sapratu, ka tās četrdesmit minūtes Zanda bija pilnībā pazudusi, prom no ikdienas, prom no visa. Tā bija baigi laba sajūta, un tāpēc es droši vien arī esmu teātrī - ka varu aiziet prom no Zandas un būt kāds cits. Tas ir interesanti,» saka jaunā aktrise.

Taujāta, kāpēc jāiet prom no Zandas, aktrise smej, sakot, ka jau ļoti daudz ir bijusi ar sevi kopā. «Man bērnībā bija diezgan zems pašvērtējums, es sev nepatiku, skolā biju ļoti klusa pele, un, iespējams, tāpēc ar mani negribēja draudzēties. Man sevi bija kaut kā jānodarbina, un man arī patika visu ko iztēloties, iedomāties - kā būtu, ja būtu...»

Tāpēc, darbojoties Skatuvē, Zandai loģisks šķita nākamais solis - stāties aktieros Latvijas Kultūras akadēmijā. «Pirmā pārbaudījuma dienā vēl smējāmies ar pārējiem, ka Daugavpilī arī šogad uzņem aktierus - ja netiksim šeit, brauksim uz turieni... Es izkritu pirmajā kārtā, par ko man bija nenormāls šoks, un šādā šoka stāvoklī arī aizsūtīju savu CV uz Daugavpili...»

Zanda atzīst, ka uz Daugavpili braukusi ar domu gadu pamācīties un tad atkal startēt uz akadēmiju. «Es tur neredzēju nākotni. Patiesībā, pirms tam Daugavpilī vispār nebiju bijusi, bet biju daudz par šo pilsētu dzirdējusi. Bet, uzsākot mācības, sapratu, ka te viss notiek ļoti nopietni un pa īstam. Protams, aizdomājos, kā divos gados apgūsim to, ko akadēmijā māca četrus gadus, bet - es esmu teicamniece, man vienmēr visu vajag izdarīt līdz galam un maksimāli labi. Un - domāju, ka mans darbs atmaksājās,» priecīgi stāsta jaunā aktrise, kura tūlīt pēc studijām arī paņemta teātra štatā.

Ārija, Aža un Olga

Interesanti, ka, pirms uzsākusi studijas, Zanda negāja uz teātri, viņu tas neinteresēja. «Man patika pašai spēlēt. Es neinteresējos ne par aktieriem, ne režisoriem. Aktierus pazinu tikai pēc sejām, no žurnāliem,» viņa vaļsirdīgi stāsta. Arī skolas gados, retu reizi skatoties kādu izrādi, uz kuru kāds bija paaicinājis līdzi, viņa ne mirkli nedomāja, ka gribētu būt aktrise. «Tas bija kaut kāds klikšķis, tas vienkārši tā pēkšņi notika,» viņa apgalvo.

Zināms klikšķis aktrisei vajadzīgs katrreiz, sākot darbu pie jaunas izrādes. «Jo, kad es beidzu strādāt pie kādas lomas un ir pirmizrāde, es esmu nenormāli atvērusies, es varu spridzināt, taču, tiklīdz sākas jauns iestudējums, jauni mēģinājumi, es atkrītu atpakaļ, un sākas viss no jauna. Jo es esmu ļoti kautrīgs cilvēks, man ir ļoti grūti atvērties. Man atkal vajag pierast pie partnera, man jājūt, ka varu viņam uzticēties. Protams, ir sajūta, ka man nekas nesanāk, ka viss būs galīgi garām, bet tad es pati sev dodu iekšā, ka to vajag izdarīt, ka ir jākāpj sev pāri. Tas arī ir pats vērtīgākais šajā profesijā, ka es varu sevi lauzt,» viņa saka.

Jaunā aktrise sapratusi, ka viņai patīk spēcīgi raksturi, lomas, kurās, kā viņa pati saka, vajag nedaudz pamocīties, lai tiktu pie rezultāta. «Man patīk meklēt, pētīt, izzināt, tāpēc studiju laikā, kad spēlējām tikai fragmentus no dažādām lugām, man palika nepabeigtības sajūta, jo gribējās savu lomu attīstīt vēl un vēl. Varbūt tāpēc man ir sajūta, ka gribētos nospēlēt tieši tās lomas, kas man bija studiju laikā - uztaisīt tās līdz galam, jo esmu ar tām jau sadraudzējusies. Piemēram, Āriju lugā Indulis un Ārija, Ažu no Pazudušā dēla, Olgu Trīs māsās. Ne tāpēc, ka tās ir galvenās, bet tāpēc, ka šajās lomās ir ko meklēt un izzināt.»

Nu nepavisam nav Zanda

«Patiesībā, es visu ko gribu nospēlēt, iedodiet tikai materiālu, vienalga - lielu vai mazu lomu. Jo katra loma ir svarīga, katrā var atrast kaut ko ļoti īpašu, kas tevi aizķer un kas tieši tev būs vislabākā,» uzskata talantīgā jaunā skatuves māksliniece.

Arī Dž. Dž. Džilindžera jauniestudējumā viņai nav lielas lomas, «ainās maziņa un īsa», bet - tā viņu ļoti, ļoti ietekmē. «Šajā lomā man vajag riktīgi strādāt, salauzt savu iekšējo dambi, jo tā sieviete, ko es spēlēju, nu nepavisam nav Zanda, pat ne mazliet. Ja parasti lomās es varu atrast kādu sīku detaļu no savas dzīves, no kādiem pagātnes notikumiem, kas var palīdzēt to veidot un vest zināmā virzienā, tad šajā lomā man nav aiz kā aizķerties. Viņa ir ļoti, ļoti krasi atšķirīga no manis,» aktrise apgalvo. Viņa secina: līdz šim teātrī spēlējusi jaunas meitenes, bet nu pirmoreiz iedota «riktīgas sievietes» loma. «Es vēl nevaru pateikt, ko šī loma dos man kā Zandai, ko manī atvērs, bet - lomas, kurās man ir ko sevī lauzt, ir pašas labākās.»

Uz jautājumu, kur viņa sevi redz pēc gadiem pieciem, Zanda atteic, ka «līgums ar Daugavpili» viņai ir noslēgts uz vienu gadu. «Ja gada laikā es jutīšu, ka man ir darbs, es vēl palieku te dzīvot. Ja nē, tad es braucu prom no Daugavpils. Iešu tālāk, turpināšu mācīties, sevi attīstīt, jo - es negribu apstāties. Es negribu iestigt vienā teātrī, palikt par sēni, kurai patīk, ka var laiskoties un neko nedarīt. Man vajag sevi nemitīgi attīstīt, un pagaidām man tāda iespēja ir Daugavpilī.»

Zanda MANKOPA

- Daugavpils teātra aktrise (kopš 2016. gada)

- Dzimusi 1993. gada 10. novembrī Rīgā

- Izglītība: Rīgas 94. vidusskola, teātra studija Zīļuks, Neatkarīgais teātris Skatuve, Dizaina un mākslas vidusskolā Saules skola beigusi programmu Teātra māksla (2016)

- Darba pieredze: Latvijas pasts (2012-2013), biedrība Teātris-in (2013-2014)

- Daugavpils teātrī spēlē izrādēs: psiholoģiskajā krimināldrāmā Bīstamais pagrieziens, izrādē visai ģimenei Sarkangalvīte un pasaku mežs, komēdijā Iemīlējās muļķis muļķītē, Ziemassvētku izrādē bērniem Vilka Vilmāra nešpetnie Ziemassvētki, Blaumaņa novelē Purva bridējs (-i), Lūgšanā par Latviju Nūgrymušō pile, mūsdienīgā krievu komēdijā Kur prāts, tur nelaime, komēdijā Hantele killeram

- Apbalvojumi: Spēlmaņu nakts 2016./2017. gada sezonas balva nominācijā Gada jaunie skatuves mākslinieki - par Džuljetas lomu komēdijā Iemīlējās muļķis muļķītē (rež. Dž. Dž. Džilindžers) un Kristīnes lomu izrādē Purva bridējs (rež. J. Jonelis)

- Neprecējusies. Draugs - Daugavpils teātra aktieris Alberts Vecmanis