APRITĒ: Čipolīno "gadžetu" pasaulē
«Tas ir stāsts par īstu draudzību, par spēju just līdzi tiem, kuriem ir nodarīts pāri, un par taisnības uzvaru pār ļauno,» saka horeogrāfe Irina Saveļjeva. Svētdien pulksten 12 viņai pirmizrāde Daugavpils teātrī, kur iestudēta stundu gara deju izrāde visai ģimenei Čipolīno – pēc itāļu rakstnieka Džanni Rodāri pazīstamās pasakas Čipolīno piedzīvojumi.
Čipolīno ir pirmā Daugavpils teātra deju izrāde bērniem, un ideja par to, ka drosmīgais puika - sīpoliņš, kurš piedzima 1951. gadā un daudzus gadu desmitus spēja aizraut gan mazos, gan pieaugušos, varētu būt interesants arī 21. gadsimta bērniem, pieder horeogrāfei Irinai Saveļjevai. «Čipolīno ir viens no manas bērnības mīļākajiem varoņiem, un par viņu reiz iedomājos, skatoties mūsdienu multiplikācijas filmas - tajās ir tik ļoti daudz un dažādu varoņu, ka pat grūti tiem izsekot līdzi. Un man kļuva skumji, ka tādējādi tiek aizmirstas vecās pasakas un to varoņi. Arī Džanni Rodāri izlolotie Čipolīno, grāfiene Ķirsīte, īgnais Citrons, piktais Tomāts un daudzi citi, kuri, saglabājot autora vēstījumu, nu atdzīvosies uz Daugavpils teātra Lielās zāles skatuves un savos stāstos dalīsies ar deju palīdzību. Ļoti ceru, ka bērniem būs interesanti un aizraujoši,» saka horeogrāfe Irina Saveļjeva. Viņa gan uzsver: lai stāsts būtu labāk uztverams mūsdienu bērna acīm, kurš saskaras ar pasauli ar dažādu gadžetu starpniecību, tas veidots absolūti mūsdienīgā valodā. Viens mazs piemērs - mūsdienu Čipolīno prot braukt arī ar skrituļdēli.
«Gatavojoties šai izrādei, es speciāli gāju uz bērnu rotaļu laukumu un klausījos, kā un par ko viņi runā. Viņu valodā bija tik daudz svešu vārdu, no kuriem daudzus pat nesapratu. Tāpēc arī stāstu par Čipolīno veidojam, izmantojot dažādas valodas, tostarp plastiku, kustību teātri un cirka numurus,» stāsta Irina Saveļjeva, smaidot piebilstot, ka bērni, iespējams, šo to sapratīs pat labāk nekā viņu vecāki.
Izrādes scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Egils Viļumovs, gaismu mākslinieks - Sergejs Vasiļjevs. Titullomā - Māris Boka, pārējās lomās: Alberts Vecmanis, Miroslavs Blakunovs, Milena Savkina, Jeļizaveta Petrova, Anna Blakunova, Svetlana Morozova, Vadims Bogdanovs, Egils Viļumovs, Raimonds Paegle, Anna Sultanova un Jevgeņijs Mihailovs.
MŪSDIENU VALODĀ runājot, bezbailīgais un jautrais sīpoliņš Čipolīno (Māris Boka) nebaidās iestāties pret pastāvošo kārtību un panāk to, ka taisnība uzvar pār ļauno / Daugavpils teātra publicitātes foto
Horeogrāfe Irina Saveļjeva atklāj, ka tūlīt pēc Čipolīno pirmizrādes viņai sāksies darbs pie jauniestudējuma - mūzikla Džeina Eira, ko pēc angļu klasiķes Šarlotes Brontē pasaulslavenā romāna veidos režisors Oļegs Šapošņikovs. «Pirmizrādes datums vēl nav noteikts, jo paralēli gatavosimies un piedalīsimies vairākos teātra festivālos, uz ko esam aicināti. Brauksim gan uz Mogiļevu Baltkrievijā, kurp vedīsim kustību izrādi Tuvība, gan uz Sanktpēterburgu Krievijā, kur festivālu noslēgsim ar savu Kailo karali,» stāsta šo izrāžu horeogrāfe.
Taujāta, ar ko viņai atmiņā paliks 2017. gads, Irina Saveļjeva atteic, ka, protams, ar četrām Spēlmaņu nakts balvām, no kurām trīs tika piešķirtas režisores Paulas Pļavnieces izrādei Jubileja ‘98 - nominācijās Gada mazās formas izrāde, Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (dramaturģe Justīne Kļava) un Gada aktrise otrā plāna lomā (Kristīne Veinšteina par Līgas lomu). Ceturtā balva - Gada jaunais skatuves mākslinieks nonāca pie Daugavpils teātra aktrises Zandas Mankopas par Kristīnes lomu izrādē Purva bridējs (-i) un Džuljetas lomu izrādē Iemīlējās muļķis muļķītē. «Tik daudz nomināciju - mums bija desmit nominanti astoņās balvu kategorijās - un tik daudz balvu mūsu teātrim bija pirmoreiz! Tas ir liels panākums un mums liels notikums!» priecīgi saka Irina Saveļjeva. Bet uz jautājumu, ko viņa gaida no jaunā gada, horeogrāfe atteic, ka neko īpaši negaida. «Ziniet, kā saka: nokauj cerību, lai nebūtu vilšanās. Tāpēc arī ne uz ko neceru, vienkārši strādāju un cenšos dzīvot šodienai, būt šeit un tagad.