«Ak dievs, kā es priecājos, ka mēģinājumu process ir tik mierīgs! Es esmu ļoti pateicīga Džilim, ka viņš mani iesilda šai sezonai tik foršā atmosfērā,» saka Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone. Viņai sestdien pirmizrāde – Andreas loma franču dramaturģes, aktrises, vairāku scenāriju un romānu autores Jasmīnas Rezā (1959) 2015. gadā sarakstītajā lugā Bella Figura, ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers. Ar šo izrādi tiks atklāta Liepājas teātra 111. sezona.
Ir pavasara vakars. Andrea (Agnese Jēkabsone) un Boriss (Edgars Pujāts) atbraukuši pavakariņot uz restorānu, kuru ieteikusi Borisa... sieva. Fransuāza (Inese Kučinska), Ēriks (Kaspars Gods) un Ērika māte Ivonna (Anda Albuže) ieradušies, lai restorānā nosvinētu Ivonnas dzimšanas dienu. Restorāna stāvvietā šie cilvēki nejauši satiekas un vakaru pavada kopā. Turklāt izrādās, ka daži no viņiem ir jau pazīstami. Iestudējumam dots apakšvirsraksts Attiecību diskrētais šarms, un tā veidošanā piedalās arī scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, horeogrāfe Linda Kalniņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Divas dažādas Agneses
«Tas ir stāsts par attiecībām, par sarežģītām attiecībām. Par mīlestību, par neiespējamu mīlestību. Neiztiek arī bez konfliktiem. Patiesībā šī stāsta kods ir ļoti vienkāršs, bet - par daudz ko liek aizdomāties. Domāju, ka ikviens šīs izrādes skatītājs ieraudzīs no malas sevi un savas attiecības,» saka Andreas lomas atveidotāja Agnese Jēkabsone. Andrea un Agnese ir vienā vecumā - abām ir 30 gadu. «Protams, ka, ieejot jaunā desmitgadē, cilvēks sāk domāt par to, ko dzīvē ir sasniedzis, ko vēl gribētu sasniegt, ko gribētu vairāk un ko vairs negribētu. Tāpat arī mana varone ir sasniegusi tādu vecuma posmu, ka grib no dzīves iegūt ko vairāk, grib citu statusu un lielāku stabilitāti, un viņa vairs negrib būt tikai mīļākā,» stāsta galvenās lomas atveidotāja, atzīstot, ka viņai Andreas vēlmes ir ļoti saprotamas.
Pagājušā gada pavasarī kļuvusi par mammu savai pirmdzimtajai - meitiņai Odrijai -, aktrise secina: «Man, sasniedzot trīsdesmit gadu slieksni, atskaites punkts ir bērns. Jo tagad savu dzīvi varu iedalīt divos posmos - līdz bērniņa piedzimšanai un pēc. Tās ir divas dažādas dzīves un divas dažādas es.» Un viņa neslēpj: no tās Agneses, kas bija pirms bērniņa, ir maz kas palicis. «Kādreiz domāju: kas tur īpašs - piedzemdēt bērnu un viņu audzināt. Jo tas taču skan pavisam vienkārši. Bet tas, kādiem līkločiem ir jāiziet cauri, lai kļūtu par māti, ļoti izmaina sievieti - viņa kļūst stiprāka un par sevi daudz pārliecinātāka. Un, ja viņa vēl grib būt gan laba mamma, gan turpināt savu karjeru, tas no sievietes prasa ļoti daudz,» stāsta talantīgā aktrise. Viņa vairs nav «tā studente, kas ienāca teātrī, skrēja un visu darīja un kuras vienīgā atbildība bija godprātīgi izdarīt savu darbu». Tagad viņas lielā atbildība ir meitiņa, un tas ir daudz nopietnāk. Kā viņa pati saka: tas ir daudz atbildīgāk nekā tas, kas notiek teātrī. «Jo dzīves lielākā vērtība ir ģimene un bērns, un to tu saproti tikai tad, kad pati esi kļuvusi par mammu. Agrāk to nesaprot.»
Divas sezonas bez lomām
Odrijai bija tikai seši mēneši, kad mamma jau atgriezās uz teātra skatuves un spēlēja savu slaveno un godalgoto - sešām Spēlmaņu nakts balvām nominēto - Piafu, ko iestudējusi režisore Laura GrozaĶibere un par ko Agnese ieguva 2013./2014. sezonas Gada aktrises balvu. Viņa ātri atgriezās arī citās savās vecajās izrādēs, piedalījās Ziemassvētku koncertos - gan ar lielu punci vēl pirms meitiņas piedzimšanas, gan arī pēc. Vien jauniestudējumos aktrise nepiedalījās divas sezonas. «Teātrī es biju, bet ne ar lielu slodzi. Un, tā kā arī mans vīrs ir aktieris [Edgars Ozoliņš] un viņš visus teātra jaunumus nesa uz māju, es visu laiku biju zināmā apritē. Tāpēc nav grūti atgriezties,» stāsta aktrise.
Viņa patiesi priecājas, ka izrādes Bella Figura mēģinājumu process ir mierīgs un absolūti bez stresa. «Protams, es ļoti baidījos, kāds būs mans pirmais iestudējums pēc divu sezonu pārtraukuma, kā būs sastrādāties ar režisoru, vai es varēšu visu izdarīt. Aiziet nospēlēt vecās izrādes - tas nebija sarežģīti, tikai jāatkārto teksts, bet kaut ko atkal radīt no jauna... Jā, no tā es baidījos,» Agnese vaļsirdīgi atzīstas, sakot, ka sajūta ir daudz drošāka, nekā viņa gaidīja. «Varbūt tāpēc, ka man ir laba loma. Varbūt tāpēc, ka forša dramaturģija, vai tāpēc, ka Džilis foršs. Varbūt tāpēc, ka es pati esmu mazliet pārliecinātāka nekā biju. Iespējams, tas viss kopā,» aktrise spriež, piebilstot, ka varbūt tāpēc viss tā viegli notiek, ka viņa ir ļoti noilgojusies radīt jaunus tēlus, noilgojusies būt uz skatuves. «Manī ir tik daudz sakrājies ko teikt! Tāpēc esmu priecīga, ka šī sezona man būs ļoti darbīga - viens darbs pēc otra. Man būs kur izlikt savu enerģiju.»
Teātrim parādā
Tūlīt pēc pirmizrādes Agnesei būs darbs pie Valda Lūriņa, kura režijā teātrī atdzims bohēmas gars. Iestudējumam Esi sveicināta, bohēma par pamatu ņemti vairāki darbi - Andžila Remesa, Ērika Hānberga, Ulda Brieža atmiņas, kā arī Andra Bergmaņa memuāri, ļaujot ielūkoties gan Liepājas, gan Rīgas bohēmiskajās vietās. Pirmizrāde plānota 11. novembrī. «Tas būs muzikāls iestudējums, tur man būs jādzied un jādejo. Neko vairāk nezinu, jo vēl neesam sākuši strādāt.»
Pēc tam sekos tradicionālie Ziemassvētku koncerti Pieskāriena mirklis, ko veidos režisors un teātra direktors Herberts Laukšteins, un to būs kopumā 14.
Tūlīt pēc tam Agnese strādās ar režisoru Regnāru Vaivaru, kurš pēc Deivida Heira lugas Zilā istaba veidos iestudējumu Baltā istaba, un pirmizrāde plānota 9. februārī.
«Bet uzreiz pēc šī darba man būs vēl viena loma - pie režisora Viestura Meikšāna, kurš iestudēs Moljēra Mizantropu. Tam pirmizrāde plānota 9. aprīlī,» stāsta aktrise, secinot, ka sezona būs tiešām ļoti darbīga - ar lomām pie labiem režisoriem.
Taujāta, vai nav par daudz vienai sezonai, Agnese atteic, ka viņa nedrīkst sūdzēties, jo ir sajūta, ka uz brīdi bijusi nostāk no teātra, tāpēc tagad ir jāiet un jādara. «Man ir sajūta, ka esmu parādā teātrim, jā.»
Kā tālāk dzīvot?!
Aktrisei ir sajūta arī, ka spēka pietiks. Jau pavasarī kopā ar vīru divatā atpūtušies Santorini salā Grieķijā, vasarā īrējuši treilerīti un kopā ar Odriju apceļojuši Kurzemi. «Mēs ar vīru vairākas vasaras ceļojām pa Ameriku un tur noskatījāmies, kā tūristi no Eiropas ceļo ar treileriem. Mēs arī tā gribējām pamēģināt, un - tas tiešām ir ērti, jo īpaši, ja ceļo ar bērnu. Jo tur ir gan gulta, gan duša, gan virtuvīte,» Agnese aizrautīgi stāsta, piebilstot, ka nākamajā vasarā, iespējams, jau visi kopā dosies kaut kur ar lidmašīnu.
«Vēl jau esam atkarīgi no bērna - mums jādomā, ko un cik daudz meitiņa ir gatava izturēt. Pašiem sevi tagad ir jāatliek maliņā, un tas ir pats, pats grūtākais. Nezinu, vai tāpēc, ka mums ir tik egoistiska profesija... Kad tev sava lielā personība ir jāpasper pagultē, jāuzmin ar kāju un jāaizmirst, paliek tā jocīgi, jā,» aktrise atzīst un nebūt nesaka, ka tas ir viegli. «Patiesībā tas, ka sev vairs neesmu pirmajā vietā, ka tagad bērns plāno manu laiku, nāca kā auksta ūdens šalts. Ne tie pamperi, ne tās negulētās naktis, bet tas, ka mana dzīve nekad vairs nebūs tāda, kā pirms... To aptvert un pieņemt bija visgrūtāk.»
Kamēr Odrija vēl bija puncī, Agnese izlasīja ļoti daudz grāmatu par bērnu audzināšanu un daudz uzzināja par to, kā bērns aug, kas un kā mammai ir jādara. «Bet - kas notiek ar mammu?! Kas vispār notiek ar vecākiem, kad ģimenē ienāk bērns? Kā viņiem tālāk dzīvot?! Par to nebija ne vārda. Arī tagad visi man jautā, kā mazajai iet, kā guļ, kā ēd... Bet neviens nepajautā, kā man iet, kā es tagad jūtos...! Jā, es tagad ar tādu cieņu un apbrīnu skatos uz daudzbērnu mātēm, jo zinu, cik tas ir grūti jau ar vienu bērnu,» saka Odrijas mamma.
Agnese sapratusi: ne jau viņa audzina bērnu, bet bērns audzina viņu. «Bērns mani māca būt par mammu, liek tikt pāri savam egoismam un uzskatāmi parāda, cik patiesībā esmu vāja un nepacietīga. Jā, tā ir liela un sarežģīta dzīves skola, kam tagad eju cauri un uzzinu par sevi visādus atklājumus...»
Zāles pret gruzīšanos
Aktrise stāsta, ka savulaik viņai bija raksturīgi nest darbu uz mājām, pārdzīvot par to, kā gājis mēģinājumā, analizēt, nenormāli gruzīties un ar vīru daudz par to runāt. «Tagad tam vienkārši neatliek laika,» viņa saka, jo «bērnu absolūti neinteresē, ko mamma darījusi teātrī - vai kaut ko nav nospēlējusi, vai ir pārgurusi un galva sāp no tā, ka ir analizējusi savu tēlu līdz bezsamaņai. Nē. Tu atver durvis, un tas mazais ķipars skrien tev pretī, un tev ir jābūt mammai. No vienas puses, tas ir grūti, jo visu savu enerģiju jau esmu izlikusi teātrī. Bet no otras - bērns ļauj par to nedomāt, un tas patiesībā ir labi, jo mammas loma ir zāles pret gruzīšanos,» Agnese atzīst.
Viņai daudzi jautājuši, cik viegli bija būt prom no teātra, lai kļūtu par mammu, uz ko Agnese pavisam godīgi teikusi: kad sieviete grib bērnu, nekas viņu nespēj apturēt. «Protams, es aizdomājos, vai varētu būt tāds piedāvājums, kura dēļ es no tā atteiktos. Un es sapratu, ka man varēja piedāvāt vai marijas stjuartes, vai džuljetas, mani nekas neinteresēja. Es biju pilnībā pārņemta ar domu par bērnu. Palasot intervijas, kur slavenām aktrisēm, kurām nav ģimenes, kuras visu sevi atdevušas karjerai, jautā, ko viņas gribētu mainīt savā dzīvē, visas kā viena runā par bērniem un ģimeni. Un tā tas ir - ģimenei ir vislielākā vērtība. Un tu nevari sevi apmānīt.»
Bet uz jautājumu, kas viņu kā cilvēku dara laimīgu, Agnese pavisam godīgi atteic, ka viņa nemāk tīksmināties ne par labām recenzijām, ne par nominācijām, ne par balvām. Jā, aktrise ir priecīga, ka viņas darbs ir pamanīts un novērtēts, bet - vai viņai ar to pietiek un tas viņu dara laimīgu? «Nē. Mani laimīgu dara tas, ka man ir vīrs un vesels bērns. Jā, tas ir forši, ka mani gaida atgriežamies teātrī, un aktierim nav lielāka komplimenta, ka režisori grib ar tevi strādāt. Jā, tad es arī to gribu! Bet - neko citu man arī vairs nevajag.»
***
Agnese JĒKABSONE
• Liepājas teātra aktrise
• Dzimusi 1987. gada 15. jūlijā
• Izglītība: Klaipēdas universitāte
• Repertuāra lomas: Andrea - J. Rezā Bella Figura, Edīte Piafa - P. Džemsas Piafa, Džūlija - Dž. Orvela 1984, Svaista, kūru un lietuviešu meita - Raiņa Indulis un Ārija, Agnese - Stavangera (Pulp People) pēc M. Krapivinas lugas motīviem, Zane - K. Lāča, J. Elsberga, E. Mamajas Pūt, vējiņi! pēc Raiņa lugas un latviešu tautasdziesmu motīviem
• Apbalvojumi: 2013./2014. sezonas Spēlmaņu nakts laureāte nominācijā Gada aktrise, Gada liepājniece 2013, Liepājas Kultūras balvas 2013 un Dienas Gada balvas kultūrā 2013 ieguvēja
• Precējusies. Vīrs - Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš. Meitiņai Odrijai ir gads un pieci mēneši