Šonedēļ Rīgas mūzikas dzīvē gaidāms muzikāli krāsains pavasara piedzīvojums. To jau, šķiet, desmito gadu piedāvās Karels Marks Šišons, kurš aizvada savu pirmo sezonu LNSO galvenā diriģenta amatā – krāšņu kādas opermūzikas pērles koncertiestudējumu ar virkni pieaicinātu augstākā līmeņa viessolistu, kas atsaukušies Eiropā slavu un atpazīstamību ieguvušajam diriģentam.
Pirmoreiz Rīgā skanēs Vinčenco Bellīni opera Puritāņi. Ir gan aizdomas, ka opera varētu būt Rīgā tomēr reiz iestudēta – iespējams, ap 1854. gadu toreizējā Rīgas Vācu teātrī. Tomēr 150 gadu ir pietiekami ilgs laiks, lai priecātos par belkanto operas atskaņojuma pirmreizīgumu divos koncertos šovakar un 17. aprīlī Lielajā ģildē.
Vinčenco Bellīni bija viens no pirmajiem romantiķiem un uzcītīgs belkanto stila kopējs – īstens melodiķis, kura mūzikā romantiska jūsma mijas ar elēģiski iekrāsotu, maigu liriku. Puritāņi ir viņa pēdējā opera, tās pirmuzvedums notika 1835. gadā Parīzē. Sižets ņemts no Valtera Skota tāda paša nosaukuma vēsturiskā romāna. Darbība notiek Anglijā ap 1658. gadu – puritāņu vadoņa lorda Voltona meitā Elvīrā iemīlējies gan Stjuartu sekotājs lords Artūrs, gan puritānis sers Ričards. Ričards lūdz Voltonam meitas roku, bet Elvīras sirds pieder Artūram. Operā atrodami visi romantiskā žanra nosacījumi – slepena tikšanās naktī, kāzu svinības, galvenās varones ārprāts, bēgšana un viltus nodevība, kam galu galā seko laimīgs iznākums.
Puritāņi ir viena no retajām operām, kurā vadošais soprāns neaiziet bojā, savukārt vājprāts tiek uzvarēts, pārpratumiem atrisinoties. Karels Marks Šišons priecājas, ka izdevies pulcināt kopā ļoti spēcīgu solistu sastāvu, kurā nav neviena vājā posma. Tas esot daudzu koncertiestudējumu klupšanas akmens – spēcīgi galveno tēlu atveidotāji un viduvēji dziedātāji epizodiskās lomiņās. Elvīras lomu atveidos jaunais krievu soprāns Jeļena Goršunova, kuras dzidrais tembrs jau dzirdēts Džuljetas lomā Monteki un Kapuleti koncertiestudējumā, kā arī Summertime festivālā. Nupat jaunā māksliniece atgriezusies no plašas koncerttūres pa Franciju, bet savu nākotni saista ar štata vietu Drēzdenes Semperoper teātrī, kur viņas balsij nosprausts pašlaik piemērotākais attīstības ceļš.
Starp Karela Marka Šišona pieaicinātajiem solistiem ir gan sicīliešu tenors Ivans Magri (lords Arturs Talbots), gan austriešu baritons Pauls Armīns Edelmans (sers Ričards Forts), gan Rīgā jau Aīdas koncertiestudējumā dzirdētais šarmantais amerikāņu basbaritons Donijs Rejs Alberts (sers Džordžs Voltons). Savukārt pat salīdzinoši nelielo Bruno lomiņu kā lielu pakalpojumu diriģentam apņēmies dziedāt viens no rumāņu vadošajiem tenoriem Kosmins Markovičs, jo Latvijā šobrīd tāda tenora neesot. No pašmāju solistiem dzirdēsim Šišona koncertiestudējumos neiztrūkstošo Krišjāni Norveli (lords Voltons) un mecosoprānu Kristīni Zadovsku (karaliene Henrieta). Koncertiestudējums veidots divās daļās ar tradicionālajām kupīrām (apmēram pusstundas garumā no operas kopējās metrāžas), lai izvairītos no atkārtošanās. Karels Marks Šišons uzsver, ka šī ir muzikāli ļoti grūta opera ne tikai vadošo solistu partiju, bet arī tehniskā izpildījuma ziņā, jo daudz mūzikas skan no aizskatuves. Tomēr tiek solīts augstākā mērā skanisks baudījums ikvienam belkanto cienītājam un opermīlim. Un tam nav iemesla neticēt. Par spīti krīzei, Šišonam izdevies ne tikai noturēt LNSO snieguma kvalitāti atzīstami augstā līmenī – tā ir pat jūtami uzlabojusies, jo diriģents prot orķestri iedvesmot pozitīvām pārmaiņām, kā arī paspēj iesaistīties ne mazāk nozīmīgos ar orķestra attīstību saistītos pasākumos. Nule kā uzsākta arī sadarbība ar Mūzikas akadēmijas studentu orķestri, iezīmējas arī meistarklašu plāns jaunajiem diriģentiem, no kuriem viens, iespējams, nākamā sezonā konkursa kārtībā iegūs LNSO diriģenta asistenta vietu. Tieši darbā ar studentiem diriģents saredz ilgtermiņa iespēju celt orķestra māksliniecisko līmeni tālākā nākotnē. Viņš arīdzan cieši nolēmis uz katru nākamo sezonu atklāšanas un noslēguma koncertu pasūtīt jaundarbu orķestrim kādam no latviešu mūsdienu komponistiem, kā arī iespēju robežās atskaņot latviešu simfonisko mūziku ārpus mūsu valsts robežām, tādējādi veicinot latviešu mūzikas apriti.