Dramaturgs Matīss Gricmanis. Vispirms jāatmostas pašam
«Šis ir autobiogrāfisks stāsts par to, kā es nonācu darbā Saeimā par palīgu nacionālistu deputātam Imantam Parādniekam, un par to, kas mani līdz tam noveda,» saka jaunais dramaturgs Matīss Gricmanis. Ceturtdien Dirty Deal Teatro gaidāma pirmizrāde – Būt nacionālistam, ko iestudējis režisors Valters Sīlis un kas ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.
Nacionālista pasaulē savas tautas intereses ir svarīgākas par individuālajām. Draugi ir līdzīgi domājošie, kurus neinteresē mazās ikdienas problēmas un laicīgie labumi. Pretinieku ir daudz, taču viņi ir zināmi. Patiesās vērtības uzplauks atkal, par spīti tam, ka mūsdienu materiālajā pasaulē tās zaudējušas savu nozīmību. Īsteni patrioti nedrīkst pakļauties valdošajai varai, kura klanās dažādu starptautisku organizāciju priekšā. Lai dzīvotu šajā izaicinājumu pilnajā pasaulē, vispirms jāatmostas pašam un tad jāatmodina latviešu tauta. Tā uzskata jaunais dramaturgs Matīss Gricmanis. Viņš neslēpj: paskatīties uz savu dzīvi no malas un, atlasot visaugstvērtīgākos momentus, ielikt tos divās stundās viņam kā dramaturgam bija liels izaicinājums.
«Pašā pamatā tā bija režisora Valtera Sīļa iecere. Viņš mani bija redzējis vienā meistarklasē, kur stāstīju stāstus, kā kādreiz strādāju Saeimā pie Imanta Parādnieka. Viņu tas ieinteresēja, un viņš mani uzrunāja. Principā tas ir pieaugšanas stāsts. Mans pieaugšanas stāsts - kā es augu, bijis iesaistīts nacionālistu kustībā,» saka Matīss Gricmanis, piebilstot, ka no citiem pieaugšanas stāstiem šis atšķiras žanra ziņā. «Mēs esam izvairījušies no citu pamācīšanas, vairāk koncentrējoties uz to, kas tad ir bijuši tie atslēgas momenti, kas mani ir aizveduši līdz nacionālistu kustībai un kāpēc es Saeimā vairs nestrādāju.»
Dramaturgs stāsta: darbs pie jauniestudējuma bija garš - kopš pagājušā gada pavasara. Tika izstrādāti ļoti daudzi varianti, kā šos stāstus stāstīt. Taujāts, vai stāsts ir ar labām beigām, Matīss Gricmanis pasmaida un saka: «To, kā interpretēt beigas, esam atstājuši skatītāju ziņā. Un, lai arī vadošā ir traģiskā līnija, ar mani nekas traģisks nav noticis, es joprojām esmu dzīvs, bet - saites ar nacionālistu aprindām esmu sarāvis.»
Matīss Gricmanis sevi uzskata vairāk par kino scenāristu, nevis teātra dramaturgu, un šobrīd viņa ikdiena paiet, strādājot pie Jāņa Joņeva romāna Jelgava ‘94 ekranizācijas. Pašlaik tiek filmēta arī filma Puika ar suni - šī darba scenāriju dramaturgs veidojis kopā ar režisoru Dāvi Sīmani. «Es strādāju arī pie dokumentālās filmas par radikāliem musulmaņiem Latvijā. Tie ir mani ikdienas pienākumi.»
Bet teātra pasaulē Matīsa Gricmaņa vārds jau pazīstams ar izrādēm Neglītais pīlēns Latvijas Leļļu teātrī Dmitrija Petrenko režijā, kas saņēmusi Spēlmaņu nakts 2014/2015 balvu kategorijā Gada izrāde bērniem vai jauniešiem, un ar divām izrādēm Dirty Deal Teatro - izrādi bērniem Mākoņi (2014) un izrādi jauniešiem Veiksmes akadēmija (2016), ko režisējusi Paula Pļavniece.