«Vecmāmiņa vadāja mani uz baletu, mūzikas skolu, ansambli, sporta dejām. Viņa mani audzināja par aktrisi. Jā, primāri tas bija viņas plāns, bet arī man tas viss iepatikās, un tagad domāju, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli,» saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) jaunā aktrise Jūlija Berngardte. Viņa spēlēs Virdžīniju sestdien gaidāmajā pirmizrādē Spoks no Kentervilas. Tā ir dramaturga Alekseja Ščerbaka leģenda ar Raimonda Paula mūziku pēc Oskara Vailda stāsta, ko iestudējis režisors Igors Koņajevs.
Aleksejs Ščerbaks, ko Rīgas Krievu teātra skatītāji pazīst pēc izrādēm Starpstacija un Tango ar Stroku, ir sarakstījis savu versiju par Oskara Vailda gotiski humoristisko noveli Kentervilas spoks. Tas ir aizraujošs stāsts par kādu amerikāņu ģimeni: ģimenes galva misters Hairams B. Otiss ir iegādājies vecu angļu pili un, kā atklājas, arī dzimtas spoku. Spokainais sers Simons de Kentervils nekādā mērā nav iepriecināts par vulgāro amerikāņu iebrukumu savā īpašumā.
Plotņikova un Frolova
«Kentervilas spoks ir muzikāls stāsts, kuru cenšamies uztaisīt kā Brodvejas šovu. Mēs visu darām paši – gan dziedam, gan dejojam, gan spēlējam lomas. Nav viegli, bet ir interesanti. Tāda ir tā aktiera profesija, un es domāju, ka mums visiem tā ir ļoti laba pieredze. Kad mēģinājām dziesmas kopā ar dejām, sākumā pat bija sajūta, ka trūkst elpas, bet ar katru mēģinājumu kļūst arvien vieglāk,» vaļsirdīgi stāsta jaunā aktrise. Viņa niestudējumā spēlē Virdžīniju, kuru pati uzskata par galveno lomu. «Tieši caur viņu viss notiek tā, lai visiem būtu labi – gan viņas ģimenei, gan spokiem. Lugas autors Aleksejs Ščerbaks negribētu, ka tiek atklāts sižets, tāpēc neko vairāk arī nestāstīšu,» viņa pasmaida un atklāj vien to, ka tas ir tālu no Oskara Vailda versijas.
Jūlija neslēpj, ka ļoti priecājas būt uz vienas skatuves ar Veroniku Plotņikovu un Jekaterinu Frolovu. «Ar Veroniku Plotņikovu šī man ir jau trešā izrāde kopā – pirmās divas bija Hanuma un Mīlas svētība. Šajā darbā viņa ir mana māte, Igors Čerņavskis spēlē manu tēti – viņi abi ir ļoti labi aktieri, un es daudz no viņiem varu mācīties. Pateicoties viņiem, eju pareizajā virzienā,» atzīst jaunā aktrise. Savukārt ar Jekaterinu Frolovu viņa kopā spēlē pirmoreiz. «Viņa bija mūsu skolotāja, kad pasniedzēja Jeļena Čornaja brauca uz Sanktpēterburgu. Jau kopš studiju gadiem sapņoju, ka gribētu spēlēt kopā ar Katju. Un, re, tagad man ir tāda iespēja!» Jūlija priecīgi stāsta.
Vecmāmiņas plāns
Jaunajai aktrisei šī ir tikai otrā sezona teātrī, bet loma jauniestudējumā Spoks no Kentervilas – jau desmitā. «Vow, tas ir daudz!» viņa pēkšņi secina un tad izstāsta, ka uz RKT skatuves pirmoreiz nokļuvusi, vēl studējot trešajā kursā – mīlas stāstā Meža dziesma, ko iestudēja kursa vadītāji Jeļena Čornaja un Igors Koņajevs. Tai sekoja smalkā angļu komēdija Ceļš uz Duvru, ko veidoja režisors Sergejs Golomazovs no Krievijas. Bet, studējot ceturtajā kursā, Jūlija spēlēja trijās diplomdarba izrādēs – Dostojevska Pusaudzis, Šekspīra Divi džentlmeņi no Veronas un Čehova Tikšanās lai arī notika, bet...
«Es gribēju būt aktrise jau kopš agras bērnības. Man ir ļoti jauni vecāki, tāpēc mani audzināt izlēma vecmāmiņa ar vectēvu. Protams, vecāki mani vienmēr atbalstīja, palīdzēja un bija blakus. Bet tieši vecmāmiņa bija tā, kura mani veidoja par aktrisi – veda mani uz baletu, mūzikas skolu, sporta dejām, ansambli. Domāju, ka primāri tas bija viņas plāns, bet beigās sanāca tā, ka arī man tas viss ļoti iepatikās un interesēja. Man tiešām ļoti patīk dziedāt, dejot, būt kustībā, tāpēc es uzskatu, ka būt par aktrisi ir mana pareizā izvēle,» stāsta jaunā aktrise, atzīstot, ka fizika un matemātika viņai skolā nepavisam nepadevās.
«Man paveicās – tieši tajā gadā, kad pabeidzu vidusskolu, tika uzņemts Rīgas Krievu teātra kurss. Skolas gados nevienā teātra pulciņā nebiju gājusi, no teātra neko nesapratu, un man bija tikai divas nedēļas laika, lai iestājeksāmeniem sagatavotu prozas gabalu. Ak dievs, tik daudz teksta nekad nebiju mācījusies! Bija grūti, bet arī ļoti interesanti,» Jūlija atminas satraukuma pilno iestājeksāmenu laiku.
Vecmāmiņa, protams, šodien ļoti lepojas ar savu mazmeitu. Meitas izvēli allaž atbalstījuši arī viņas vecāki, kuriem katram ir jau cita ģimene. «Ar teātri gan nevienam ģimenē nav bijusi nekāda saistība. Mamma ir muzikāla, savulaik nodarbojusies ar sporta vingrošanu, tāpat kā vecmāmiņa. Tētis savukārt ļoti smuki zīmē, un vispār – viņam ir zelta rokas. Domāju, ka no katra esmu kaut ko paņēmusi sev.»
Visu izšķīra Titāniks
Jaunā aktrise vaļsirdīgi atzīstas: to, ka grib būt aktrise, pavisam noteikti sapratusi, pirmoreiz noskatoties režisora Džeimsa Kamerona leģendāro filmu Titāniks. «Skolas gados uz teātri netiku vesta. Tā kā dejoju baletu, vecmāmiņa mani veda uz visām baleta izrādēm, bet par aktrises profesiju sāku sapņot tieši pēc šīs filmas.
Par balerīnas karjeru nesapņoju, jo jau agri sapratu, ka tā ir ļoti grūta profesija. Dejoju baletā no trim līdz septiņiem gadiem, studijā pie Aleksandra Rumjanceva. Pārtraucu, jo vairs nevarēju savienot ar mācībām skolā, kur man bija otrā maiņa. Bet – skolā sāku dejot čaču, rumbu, džaivu, vēlāk nokļuvu sporta deju klubā Vecrīga pie Allas Matjušenko, tad – VEF Kultūras pils sporta deju klubā Dzintars. Pavisam nodejoju astoņus gadus, bet pārtraucu, jo radās domstarpības ar partneri un citu atrast bija ļoti grūti,» stāsta Jūlija Berngardte, piebilstot, ka viņas partneris Kristaps Aleksandrovs joprojām dejo un viņa lepojas ar viņa sasniegumiem.
Ciena un novērtē
Taujāta par vaļaspriekiem, Jūlija atteic, ka jau otro gadu viņai nav laika baudīt ne ziemas priekus, lai gan aktrisei ļoti patīk slidot, ne arī vasaras bezrūpību. «Pirms diviem gadiem vasarā sākām mēģināt Hanumu, pagājušajā vasarā – Mīlas svētību. Pagājušajā ziemā man bija Sniega karalienes mēģinājumi, tagad – Spoks no Kentervilas. Bet es priecājos, ka man ir darbs!» caur teātra kafejnīcas logu paveroties uz balti piesnigušo Vecrīgu, nosaka jaunā aktrise.
«Iespējams, normāliem cilvēkiem liekas, ka iestudēt izrādi ir vienkārši. Es arī tā domāju, kamēr nebiju nokļuvusi teātrī. Bet tā nav. Lai uztaisītu labu darbu, tajā jāsadarbojas ļoti daudziem cilvēkiem, tas prasa ne tikai daudz laika, bet arī ļoti daudz enerģijas un spēka. To sapratusi, arvien vairāk cienu un novērtēju teātra mākslu.»
Jūlija saka: ir labi, ka to saprot arī viņas draugs. Un saprot tāpēc, ka arī strādā teātrī – viņš ir RKT galvenais inženieris. «Jā, mēs iepazināmies teātrī – jo kur tad vēl, no rīta līdz vakaram esot teātrī, aktieri var iepazīties?!» Jūlija mīļi nosmej, atklājot, ka abi kopā ir jau trešo gadu.
Viņa stāsta: kopā ar draugu pirms gada nodibinājuši firmu Best Event Solutions, kas nodarbojas ar dažādu pasākumu organizēšanu. «Izdomājām, ka tādā veidā varam dāvināt cilvēkiem prieku,» viņa saka, piebilstot: ja cilvēki pēc pasākuma ir apmierināti, arī pašiem ir milzīgs gandarījums.
«Man daudzi prasa, kur ņemu enerģiju, lai visu paspētu. Es nezinu... Neko speciāli neēdu, nedzeru. Tas nāk dabiski. Es vienkārši tāda esmu – enerģijas bumba,» Jūlija pasmaida un atklāj, kāda ir viņas sapņu loma – tā ir Elīza Dūlitla Džordža Bernarda Šova slavenajā lugā Pigmalions. «Tas ir stāsts par meiteni, kura no puķu pārdevējas pārvēršas par īstu lēdiju. Man liekas, ka tas varētu būt ļoti interesanti – izrādes laikā tik ļoti pārvērsties, mainīties, augt. Jā, tas man patiktu!» atzīst jaunā aktrise un cer, ka šis sapnis reiz piepildīsies.
JŪLIJA BERNGARDTE
• Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) jaunā aktrise (teātra trupā kopš 2014. gada)
• Dzimusi 1992. gada 8. martā Rīgā
• Izglītība: Rīgas 40. vidusskola; Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola; Pāvula Jurjāna mūzikas skola (klavieru klase), Latvijas Kultūras akadēmija (dramatiskā teātra aktrise, Igora Koņajeva kurss)
• Pirmā loma uz teātra skatuves – Nāriņa izrādē Meža dziesma RKT
• RKT spēlē izrādēs: Hanuma (Sona), Sniega karaliene (Gerda), Mīlas svētība, Tikšanās lai arī notika, bet..., Ceļš uz Duvru (Anna), Divi džentlmeņi no Veronas (Lučeta, Džulijas istabene; Ursula, Silvijas miesassardze), Spoks no Kentervilas (Virdžīnija)
• Kopā ar draugu 2015. gadā nodibinājusi firmu, kas organizē dažādu veidu pasākumus – Best Event Solutions
• Neprecējusies