IZRĀDE: Stāsts par nepieaugušiem bērniem
«Felikss Deičs ir viens no retajiem pedagogiem, no kura var vēl daudz ko mācīties. Turklāt ar viņu vienmēr ir ļoti jauki strādāt,» saka Valmieras Drāmas teātra aktrise Elīna Vāne. Viņai piektdien pirmizrāde – galvenā loma Maksima Gorkija lugā Zikovi, ko režisors Felikss Deičs iestudējis teātra Apaļajā zālē.
Izrādes radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Ieva Veita, galvenajā vīriešu lomā – Tālivaldis Lasmanis, bet pārējās lomās: Rūta Dišlere, Rihards Jakovels, Ivo Martinsons, Oskars Morozovs, Arnolds Osis, Inese Ramute un Imants Strads. Tuvākās izrādes 23., 24. janvārī un 9., 23. februārī.
Pēc 2013. gadā veiksmīgi iestudētās Maksima Gorkija Dzimtas (Vasa Žeļeznova) režisors Felikss Deičs atkal ir atgriezies pie krievu rakstnieka un dramaturga daiļrades, šoreiz ar Maksima Gorkija visretāk iestudēto un čehoviskāko darbu – Zikovi.
Valmieras Drāmas teātrim šis būs otrais Zikovu iestudējums. Pirmo reizi to iestudēja Oļģerts Kroders 1968. gadā.
Pie Celovaņjevas un viņas meitas Pavlas ierodas sabiedrībā ievērojami un bagāti viesi – kokrūpnieks Antipa Zikovs, viņa māsa Sofja un dēls Mihails. Ierašanās nolūks ir Mihaila un Pavlas precības. Lai gan Mihails vienmēr ir piedzēries, raksta dzeju, strinkšķina ģitāru un, tēvaprāt, ir sabiedrībai nekam nederīgs cilvēks, Celovaņjeva par jauno svaini ir sajūsmā – Antipas dēls ir bagāts, turklāt vienīgais Zikovu dzimtas mantinieks. Tomēr brīdī, kad pats vecais Antipa sāk mest acis uz Pavlu, laika gaitā samilzušais konflikts starp tēvu un dēlu uzņem sāpīgu pagriezienu, vienlaikus viens otram uzdodot un risinot cilvēka mūžseno jautājumu: kā būt vienkārši labam cilvēkam?
Pats režisors topošo jauniestudējumu nodēvējis kā «stāstu par nepieaugušiem bērniem divās daļās», tam pretstatot jautājumu: ko tas vispār nozīmē – būt pieaugušam savās, savu tuvāko un sabiedrības acīs? Luga tiek sarakstīta 20. gadsimta sākumā (1912. gadā), un Zikovu dzimtas stāsts risinās laikā, kad visa krievu sabiedrība sirgst ar dziļu depresiju, kas ir ne mazāk aktuāli arī šodienas notikumu kontekstā.
«Tas ir klasisks Maksima Gorkija darbs, sarakstīts tūlīt pēc Vasas Žeļeznovas, un abos skarta visai līdzīga tēma. Arī šajā darbā tā galvenā varone Sofja Ivanovna ir diezgan valdonīga. Manuprāt, viņa pati ir sev izveidojusi ārkārtīgi stingrus rāmjus, kādam ir jābūt cilvēkam, un viņa nespēj pieņemt nekādas atkāpes. Bet, pateicoties tam, darba jautājumos viņai viss kārtojas, tikai privātajās lietās nekas nekārtojas, jo viņa ir fatāliste un nespēj pieņem citu kļūdas, nekrietnību un nodevību,» mirkli pirms pirmizrādes stāsta Elīna Vāne. Viņa domā, ka Sofja Ivanovna ir arī sava veida pelēkais kardināls, jo, kad viņas brālis un brāļadēls sapinas mīlas lietās, viņa ir kā ass, kas ģimeni mēģina saturēt kopā. «Tā ir vienkārša, klasiska ģimenes drāma,» tā aktrise pavisam īsi raksturo topošo jauniestudējumu, uzsverot, ka darba gaisotne ir patīkama un mīlīga. «Režisora Feliksa Deiča darbu cienītājiem tas atkal būs viens jauki pavadīts vakars. Jo tas nebūs nekas negaidīti jauns – mēs nestaigāsim pliki, lugas darbība nebūs pārnesta uz rūpnīcu. Tā būs normāla, pieklājīga izrāde,» smaidot stāsta talantīgā aktrise.
Sofja Ivanovna Elīnai Vānei ir otrā jaunā loma šajā sezonā – pirmā bija pie režisores Indras Rogas iestudējumā Meistars un Margarita. Nākamā būs aprīļa viducī pie režisora Dāvja Auškāpa, kurš Valmieras Drāmas teātrī debitēs ar Henrika Ibsena lugas Celtnieks Sūlness iestudējumu. Mēģinājumi sāksies martā, bet līdz tam aktrisei, kā viņa pati saka, ziemas priekus baudīt īsti nesanāks – tik vien būs laiks, lai izbrauktu viesizrādēs pa Latgali. Ar Alvja Lapiņa drāmu Klaidoņa lūgšana teātris rudenī bija viesizrādēs Kurzemē, bet jau jaunnedēļ tas pošas uz Latgales pusi, lai to izrādītu sešās pilsētās: Aizkrauklē (26. janvārī), Krustpilī (27. janvārī), Līvānos (28. janvārī), Daugavpilī (29. janvārī), Balvos (30. janvārī) un Alūksnē (31. janvārī). Starp citu, par lomu šajā izrādē Elīna Vāne saņēmusi 2012./2013. gada sezonas Spēlmaņu nakts apbalvojumu Gada aktrise.
Ar ko aktrisei atmiņā paliks 2015. gads? «Ar ceļojumiem. Ar dažādiem pārsteigumiem. Patiesībā nebija nekā tāda – gads kā jau gads, gan kalnu virsotnes, gan kritumi visādos līmeņos. Bet uz priekšu jāiet, nav ko atpakaļ skatīties!» uzskata lieliskā aktrise, bet par jaunām kalnu virsotnēm viņa šobrīd vēl nedomā. «Tagad man tiešām prātā ir tikai un vienīgi pirmizrāde. Par ko vēl citu domāt?! Ir jāstrādā!».