12.janvāra jubilārs: aktieris Jānis Skanis
«Mēs paši sevi tik ļoti nodzenam, ka brīžam aizmirstam – dzīve mums ir tikai viena, un par to ir baigi jāpriecājas!» saka skatītāju mīlētais Nacionālā teātra aktieris Jānis Skanis. Viņu šodien suminām 65. dzimšanas dienā!
Tā sagadījies, ka pēc visiem daudzajiem darbiem šodienas jubilāram beidzot ir brīva viena nedēļa, un viņš to gribētu pavadīt savos laukos Latgales pusē. Viens, prom no cilvēkiem. Jo sievai un bērniem ir jāstrādā. «Vai man tas izdosies, vēl nezinu, bet es sev no sirds to novēlu!» viņš saka un īsumā atgādina, cik noslogota viņam bijusi sezonas pirmā puse. Tā iesākās ar Raiņa Uguni un nakti Viestura Kairiša režijā. «Šī izrāde var patikt, var nepatikt, bet režisoram bija pilnīgi skaidrs, ko viņš ar to grib pateikt, un man tas ļoti patika,» aktieris piebilst. Darbs turpinājās pie režisores Rēzijas Kalniņas, kura Nacionālajā teātrī iestudēja Viktora Igo, Imanta Kalniņa un Vika Cilvēku, kas smejas. Un paralēli aktierim bija darbs arī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātrī – Johana Štrausa operetē Sikspārnis, kur režisors Edmunds Freibergs viņam uzticējis sarga Froša lomu. Savukārt uz Ziemassvētkiem Jānis Skanis kopā ar dziedātājiem Samantu Tīnu un Ati Auzānu iestudēja muzikālu uzvedumu bērniem ar Nika Matvejeva mūziku no albuma Vēstules Dievam – Ziemassvētku vecīša cimdiņš. «Izbraukājām praktiski visu Latviju, un tas bija ļoti forši, jo visi mūs gaidīja, ar mīlestību uzņēma, un to, ko mēs devām, arī saņēmām pretī. Pat vēl vairāk!» aktieris ir patiesi gandarīts. Tagad viņš pūlas no tā visa atiet, tāpēc nekādas dzimšanas dienas svinības netiek plānotas. «Par to pat nedomāju! Ja nu vienīgi apēdīšu kādu gabaliņu šokolādes, ko sieva vai bērni man varbūt uzdāvinās. Jā, pēdējā laikā esmu kritis uz saldumiem – tā laikam ir pirmā vecuma pazīme,» aktieris mīļi nosmej un tad saka, ka dzimšanas diena ir laiks, kad gribas apstāties un atrast kādu brītiņu sev pašam – lai padomātu, lai pavērtētu, kas ir iznācis labs un kas nav iznācis. Tā kā, aizvadot veco gadu, tas vēl nav sanācis, tad šodien būs tā diena.
Jubilārs atminas, ka viņam jau ir bijusi ļoti skaista dzimšanas diena – to teātris sarīkoja uz aktiera 50. jubileju. «Tas bija tik skaisti un tik forši, ka to nav iespējams atkārtot. Un pārspļaut to arī nav iespējams. Tāpēc – lai šī ir vienkārši brīnišķīga diena!» viņš to novēl ne tikai sev, bet arī abiem, kā pats saka, saviem dzimšanas dienas brāļiem – Maestro Raimondam Paulam un skatuves kolēģim Jānim Vimbam. Interesanti, vai savā dzimšanas dienā viņi kādreiz ir kaut nejauši, bet satikušies arī trijatā? «Nē, tā gan nav gadījies, bet – johaidī! mums taču vēl visa dzīve priekšā!»
Ne tikai šodienas jubilāriem, bet arī visiem mums, tostarp Neatkarīgās lasītājiem Jānis Skanis grib ko novēlēt: «Labestību un prieku par dzīvi! Nenodzīt sevi, neaizmirst to, ka dzīve mums ir tikai viena. Raimonds Pauls jau arī nemitīgi skrien, strādā, sevi nodzen, bet – laikam katram tas ir savādāk. Viņš nedrīkst apstāties, jo, kamēr viņš sēž pie klavierēm un spēlē, viņš ir ar mums,» domā Jānis Skanis. Kad taujāju, vai tad aktierim nav līdzīgi, jubilārs atteic, ka ir viena maza atšķirība. «Pauls spēlē klavieres, bet aktieris spēlē ar sevi, un šāda spēlēšana tomēr atstāj zināmu iespaidu. No tā kādreiz vajag arī atpūsties, lai – sameklētu atkal sevi.».