24.decembra jubilārs: aktieris Aldis Siliņš
«Ko man dzimšanas dienā novēlēt? Baigi grūti pateikt. It kā jau viss man ir. Galvenais, lai maniem tuvajiem viss ir kārtībā, tad jau pats kaut kā tikšu galā,» saka Dailes teātra aktieris Aldis Siliņš. Viņš saviem vecākiem ir īsts Ziemassvētku brīnums, jo pirms 36 gadiem nācis pasaulē tieši 24. decembrī.
Šodien, savā dzimšanas dienā, Aldis būs mājās kopā ar sievu un dēlu, pasēdēs klusītiņām šaurā ģimenes lokā. Jo Ziemassvētku vakarā visi draugi un paziņas ir aizņemti katrs savā saimē, un tas ir saprotams. «Tā kā man ir sava ģimene, tad viss ir kārtībā. Jaunībā, kad biju viens un dzimšanas dienā sanāca būt Rīgā, nevis pie vecākiem [viņi dzīvo Latgales pusē], tad gan drusciņ skumji sametās – visi svin svētkus, bet man nav ar ko svinēt ne dzimšanas dienu, ne Ziemassvētkus. Jā, tas bija tāds dubults slogs,» aktieris atzīstas.
Bērnībā, protams, dzimšanas diena bija īsti svētki – mājās tika nesta un pušķota eglīte, sabrauca visa radu saime, tika klāts svētku galds un dalītas dāvanas. «Laikam ejot, tas viss pajuka, jo tā dzīvē notiek, bet, uz to atskatoties, arvien vairāk to novērtēju un par to saimes kopā sanākšanu man joprojām ir siltas atmiņas.»
Aktieris neslēpj, ka bērnībā viņš, protams, visvairāk gaidījis dāvanas, un gribējies jau divas – jo bija taču dzimšanas diena un vēl Ziemassvētki. Aldis atminas, ka reiz dāvanā saņēmis burvīgu skolas somu oranžā krāsā. Viņam tā dikti patika, turklāt – tā bija pilna ar mandarīniem! «Mana laika cilvēki saprot, ko toreiz nozīmēja pilna soma ar mandarīniem, kāda tiem bija vērtība...»
Kā aktieris tagad svin Ziemassvētkus? «Kopā ar dēlu dodamies pēc eglītes, tad to sapucējam, un cenšamies pabūt visi kopā pie galda. Mēģinām jau ar katru gadu kaut ko izdomāt klāt, lai pašiem būtu interesanti. Jo, ja svētkus gaidot, tu pats pieliec savu roku, lai tie izdotos, tie arī iznāk daudz garšīgāki. Galvenais, cik lielu vērtību tu pats tiem piešķir. Un tā dzīvē ir ar daudzām lietām.»
Aldis atzīst: dzimšanas diena ir reizē gan priecīgs, gan skumjš notikums. «Jo allaž, kad tas gadu skaitlis pārlec uz priekšu, tu saproti, ka ragutiņas sāk slīdēt uz leju. Uznāk arī lielās pārdomas, un pašam sev atskaite par iepriekšējo gadu. Jā, man tā ir bijis, ka Ziemassvētku dunā iestājas ļoti savāds noskaņojums...» Taujāts, kādā noskaņojumā viņš ir šobrīd, aktieris neslēpj: skumji nav, viss notiek tā, kā notiek, un – viss ir kārtībā! «Patiesībā, es priecājos par saviem gadu skaitļiem, jo domāju, ka, piemēram, viduslaikos manis vairs nebūtu – jau sen kādā divkaujā būtu palicis...»
Bet, izvērtējot aizejošo gadu, Aldis saka: šis tas ir bijis. «Vasaras sākumā sanāca fantastisks brauciens ar ģimeni un draugiem uz Parīzi. Tas bija liels notikums un patīkams atveldzējums no ikdienas. Bērniem bija prieks, un man bija prieks, redzot viņu prieku. Grupai ILGA sanāca veiksmīga koncerttūre. Arī teātrī man izdevās precizēt savas izjūtas un nostāju attiecībā pret zināmu lietu kārtību. Mājās? Cīnāmies, lai visiem viss ir labi. Un ne jau tās lielās uzvaras ir svarīgas – daudz nozīmīgāk ir vinnēt tās mazās kaujas, tos ikdienišķos niķus un stiķus sevī. Bet – gada lielākais notikums ir tas, ka esmu atsācis mācīties pirmajā klasē, un šobrīd kopā ar Rūdolfu esam godam nopelnījuši brīvdienas!».