Kārlis Neimanis. Pēc miera nāk nemiers

«Kad Rainis rakstīja Vētras sēju, ne tikai Latvijā bija jūtams, ka ceļas vētra. Būsim godīgi – arī šodien pasaulē ir līdzīgas vēsmas,» saka Valmieras Drāmas teātra aktieris Kārlis Neimanis. Šovakar viņam pirmizrāde režisora Reiņa Suhanova iestudējumā Vētras sēja.

Ar iestudējumu Vētras sēja režisors noslēdz Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai veltīto dzejas iestudējumu triloģiju – kopš rudens teātra repertuārā ir izrāde maziem bērniem Bērns, vārdā Rainis un Aspazijas dzejas izrāde Sarkanās puķes. Izrādes Vētras sēja pamatā ir Raiņa 1905. gada revolūcijas laikā tapušais dzejoļu krājums Vētras sēja. Dzejoļu aktualitāti caur savu redzējumu interpretē trīs aktieri –

Mārtiņš Meiers, Kārlis Neimanis un Māris Bezmers. Radošā komanda savai Vētras sējas lasījuma versijai devusi žanra apzīmējumu – «kliedziens 1 daļā».

Iemīlēt Raini

Aktieris Kārlis Neimanis atzīst, ka tieši darbs pie šī iestudējuma mudinājis viņu vairāk iepazīt Raini. Esot gan lasījis Roalda Dobrovenska romānu Rainis un viņa brāļi, bet ar Raiņa dzeju satuvināšanās nav notikusi ne skolas, ne augstskolas laikā. «Kaut kā Raiņa dzeja līdz šim mani neuzrunāja, bet nu esmu sācis to iemīlēt,» atzīst Kārlis Neimanis. Zināms, ka Vētras sēja ir Raiņa otrais dzejoļu krājums, par kuru pats dzejnieks izteicies, ka tas veidots kā kopdarbs – ka iepriekš izplānots katras nodaļas idejiskais saturs un tad piemeklēti tam atbilstoši dzejoļi vai rakstīti jauni. Rainis atzinis, ka dzejoļi cits citu papildina un veido kopējo krājuma noskaņu. «Protams, no revolucionārā zīmoga šis izdevums nevar izvairīties, to Rainis rakstīja apmēram vienā laikā, kad lugu Uguns un nakts, kad Latvijā un vispār Eiropā bija jūtams, ka ceļas vētra. Aktualizējas nacionālas idejas, un tā tas parasti notiek pirms kariem, jo bez paaugstinātas nacionālas pašapziņas grūti kādu motivēt doties karā. Tomēr mūsu radošā komanda vairāk akcentē ideju par vētru, kas ir katrā cilvēkā. Ja mēs paši netiekam galā ar vētru sevī, tad tā uzkrājas un, kaut kad tomēr izlaužoties, izpaužas kā kataklizma,» uzskata Kārlis Neimanis. Aktieris atgādina, ka Rainis savā krājumā akcentē ikgadējās vētras dabā, pēc kurām parasti notiek visa jaunā dzimšana, un tieši tas pats notiekot cilvēkā – pēc miera nāk nemiers, un, ja cilvēks ļautu regulāri «iznākt uz āru» mazajām vētrām sevī, tās neapslāpētu, tad arī nebūtu lielo vētru un to radīto lielo postu.

Ir tikai loģiski, ka šī iestudējuma veidošanas procesā radošā komanda nav izbēgusi no aktualitātēm ne tikai lokālajā, bet arī globālajā sabiedrībā. Aktierim šķiet, ka visā pasaulē vētru sēj tā sauktā labklājības sabiedrība, uz kuru tiecas arī Latvija. «Baraks Obama teica, ka uzbrukums Parīzē ir uzbrukums visai civilizētajai sabiedrībai pasaulē. Man ir jautājums – kas ir šī civilizētā sabiedrība, uz kā rēķina tā veido savu labklājību? Var jau turpināt cīnīties par to, lai ķīniešu bērni turpina ražot materiālus labumus Rietumu civilizētajai pasaulei, bet pašos pamatos tas nav pareizi. Tas arī rada vētru, kas rodas ārpus mums, bet rezultātā skar mūs, un mums šķiet, ka mēs ne pie kā neesam vainīgi, lai gan tieši mēs, Rietumu pasaule, esam to veidojuši.»

Daudzās frontēs

«Ļoti rosīga un blīva ir šī sezona,» nosaka Kārlis Neimanis un piebilst, ka par to aktierim ir jāpriecājas, tomēr tas arī nozīmē, ka daudz mazāk laika viņš varot veltīt savām meitenēm – sievai un abām meitiņām. Sezonas sākums nācis ar lielu profesionālu izaicinājumu – runča Behemota lomu Indras Rogas iestudētajā Mihaila Bulgakova Meistarā un Margaritā. «Aktierim vienmēr ir interesanti strādāt pie tēliem, kas kardināli atšķiras no viņa personiskās dzīves uztveres. Runcis Behemots ir dēmons, viņš atbild par iekāri, par miesas baudām. Smieklīgākais, ka pats esmu pieņēmies svarā uz šīs lomas rēķina,» smejot saka Kārlis Neimanis. «Ar Indru strādāt ir viegli, jo viņa vienmēr precīzi zina, ko grib. Līdz ar to arī darbs vedas uz priekšu. Lai gan – ikviena loma ir svarīga, tomēr ar dažām notiek pagriezieni aktiera profesionālajā dzīvē. Piemēram, loma izrādē Zojkina kvartira man deva iespēju profesijā izmantot to, ko biju apguvis skatuves cīņu meistarklasēs. Esmu ļoti pateicīgs par iespēju izmēģināt sevi citā ampluā. Man jāsaka, ka šobrīd lomu ir daudz, un strādāju kopā ar dažādiem režisoriem. Arī Vētras sējas iestudēšana kopā ar režisoru Reini Suhanovu bija ļoti interesants process, tieši tāpat kā Balle būs! tapšana.»

Ar skatuves cīņām aktieris sācis aizrauties studiju laikā, kad Kultūras akadēmijā meistarklases pasniedzis – klauns, kuram traumu rezultātā nācies mainīt dzīvi, un viņš pievērsies skatuves cīņām, strādājis arī Holivudā ar Brūsu Vilisu, Arnoldu Švarcenegeru un citiem. «Pēc pirmās nedēļu ilgās meistarklases es pamatīgi aizrāvos ar šo sfēru, vasarās regulāri braucu uz meistarklasēm. Skaidra ir fiziskā lietderība – iemācies apieties ar zobenu, nūjām, vēl daudz ko citu, kas nepieciešams skatuvei. Tomēr es aizrāvos arī ar filozofiju, jo skatuves cīņa ir enerģijas raidīšana, un tas ir tik līdzīgi dramatiskajam teātrim, kurā ikviens vārds arī ir enerģijas raidīšana.»

Neraugoties uz lielu slodzi teātrī, Kārlis Neimanis jau trešo gadu strādā ar Rencēnu amatierteātri. «Uzaicinājums to darīt man bija pārsteigums, bet nenoliegšu, ka jūtu sevī vēlmi strādāt pedagoģijā. Turklāt šis kolektīvs līdz tam bija strādājis bez režisora, tas nozīmē – viņi bija bez aizspriedumiem par to, kā jāspēlē teātris. Kolektīvs ir burvīgs, ar to strādājot, esmu pats daudz ieguvis. Man gandarījumu sniedz tas, ka lauku cilvēki, kas ikdienā dara dažādus fiziskus darbus, atrod laiku un atļaujas nebūt tādi, kādi ir ikdienā, ļauj sev padauzīties,» saka Kārlis Neimanis. Lai arī režisoram neesot vēlme ar šo amatierteātri iestudēt ko grandiozu, šīs nedēļas nogalē Rencēnu amatierteātrī gaidāma pirmizrāde. Un tas esot svarīgi ikvienam – tikt ārā no ikdienas rata, un esot vienalga – vai darbojies korī, deju kolektīvā, teātrī, aušanas pulciņā...

Uz laiku bez tusiņiem

Lai arī Kārlis Neimanis teorētiski zina, ka nepieciešams tikt ārā no ikdienas rata, praktiski pašam to izdarīt esot problēmas, un visbiežākais iemesls esot spēka trūkums. Pēdējā laikā malā nolikti arī visi hobiji – vokālās studijas, regulāras vingrināšanās vijoļspēlē, arī sportošana. «Tas ir pilnīgi skaidrs – jo vairāk laika veltu saviem hobijiem, jo mazāk laika atliek ģimenei, tāpēc šobrīd ir tā, kā ir. Ja sanāk laiks, ģimene dodas pastaigās, izbraucam kaut kur ap Valmieru, jo te ir daudz skaistu vietu,» stāsta ģimenes galva. Un vispār – šis gads esot vienkārši jāiztur, jo ne tikai viņam ir liela slodze teātrī, arī sievai darāmā daudz – ikdienā viņa strādā Cēsu kultūras centrā par projektu vadītāju, šogad arī jābeidz maģistrantūras studijas Kultūras akadēmijā, tāpēc liela daļa viņas dzīves paejot ceļā Valmiera–Cēsis–Rīga. «Brīžam jau kļūst neērti, cik maz mūs redz bērni, cik maz uzmanības varam veltīt viņiem, bet mēs patiešām cenšamies. Un uz tusiņiem neejam, ja vakars ir brīvs, to pavadām mājās. Un gan jau beigsies šis saspringtais režīms,» saka divu meitu tētis.

Lai arī sākusies Advente, par Ziemassvētku tuvošanos viņš domāšot pēc pirmizrādes. Vecākā meita Emīlija ļoti laicīgi uzrakstījusi vēstulīti Ziemassvētku vecītim, tāpēc viņas vēlmes ir zināmas, atliek vien realizēt. Pērn abi ar vecāko meitu gājuši mežā pēc Ziemassvētku eglītes, un arī šogad to cerot paveikt. Iespējams, tas jau kļūšot par tradīciju. Tomēr ir kāda tradīcija, kas vairs neturpinās – kādreiz ģimene Ziemassvētku vakaru pavadījusi Camphill ciematā Rožkalnos, kur strādājuši Kārļa vecāki, taču pirms pāris gadiem viņi devušies darbā uz Norvēģiju, kur strādā līdzīgā vietā – ciematā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Camphill ciemati ir izplatīti daudzviet pasaulē, tās ir sociāli terapeitiskas mājas, kur pieauguši cilvēki ar īpašām vajadzībām kopā ar veseliem cilvēkiem veido savu sabiedrību, kurā katrs indivīds var darīt vajadzīgu un jēgpilnu darbu, justies pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. «Nu mani vecāki dzīvo Norvēģijā, turklāt mūsu ģimene pamazām aug – nu jau esam četri, un Ziemassvētku vakarā pamazām veidojam savas tradīcijas. Ar kopābūšanu, mielastu, ar dziesmām... Esam procesā, jo teiksim, mums vēl nav vienprātības, kad jāver vaļā dāvanas – vakarā vai no rīta,» smejot saka ģimenes galva.

Kārlis NEIMANIS

• Aktieris, kopš 2007. gada strādā Valmieras Drāmas teātrī

• Dzimis 1984. gada 30. novembrī

• Precējies, meitas Emīlija (4) un Liene (2)

• Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju (dramatiskā teātra aktieris, 2007), Valmieras 5. vidusskolu (2003), Ādažu Brīvo Valdorfa skolu (2000). Mācījies Steinerskolen i Vestfold (Norvēģija, Tonsberga, 1994–1999), Rencēnu pamatskolā (1991–1994)

• Valmieras Jāzepa Vītola mūzikas skolā apguvis vijoļspēli (1990–1994)

• Brīvprātīgā darbs Camphill ciematā Rožkalni (2002–2009)

• Vairākus gadus apmeklējis vasaras kursu Nordic stage fight society (meistarklases skatuves cīņā)