IZRĀDE: Džilindžers. Kafka. Amerika

 
DAILES AMERIKA. Edija Zalaka atveidotais Karls Rosmans svešumā satiek visdažādākos cilvēkus, tostarp šos – Kaspara Zāles un Daiņa Gaideļa atveidotos ©F64

Šo svētdien, 29. novembrī, Dailes teātra Lielajā zālē būs pirmizrāde Dž. Dž. Džilindžera iestudētajai Amerikai jeb Bez vēsts pazudušais, iestudējumam, kas tapis pēc «Franca Kafkas darbu motīviem».

Kombinācija «Džilindžers, Kafka & Lielā zāle» liek saspringt gaidās, jo nosaukums Amerika jeb Bez vēsts pazudušais (Amerika (Der Verschollene)) liecina, ka režisors ķēries pie Franca Kafkas pirmā un tā arī nekad nepabeigtā romāna iestudējuma. Iestudējuma pieteikumā lakoniski teikts: «Jauns emigrants Karls Rosmans no Eiropas ar kuģi ieradies Ņujorkā. Te viņš iepazīstas ar visdažādākajiem tipiem – vairākiem bezdarbniekiem, bagātu dāmīti, viesnīcas istabenēm. Katram no tiem attiecībā uz viņu ir kādi nolūki, prasības un vajadzības, bet galu galā Karls nokļūst uz ielas praktiski bez iztikas līdzekļiem un dodas darba meklējumos.»

Par Dž. Dž. Džilindžera attiecībām ar Franci Kafku un Ameriku varēsim spriest pēc izrādes noskatīšanās. Bet pirms pirmizrādes viņš atzīst: «Kafkas Ameriku gribēju iestudēt jau sen, bet tas šķita pilnīgi neiestudējams darbs. Taču tas ir mans parāds Kafkam, un tagad es gribu to nolīdzināt. Tas ir milzīgs izaicinājums – tik sarežģīts darbs uz lielās skatuves, praktiski tikai ar jaunajiem aktieriem, tāpēc tas ir izaicinājums arī viņiem. Bet šajā iestudējumā ir ieguldīts tik liels daudzums radošās enerģijas, ka tā gluži vienkārši nevar pazust nekurienē.»

Tomēr Kafkas attiecības ar savu daiļradi hrestomātiskās nepabeigtības, fragmentārisma un saraustītības dēļ jau sen ir kļuvušas par daļu no 20. gadsimta pasaules literatūras vēstures. Vājās veselības dēļ migrēnas un bezmiega māktais rakstnieks, kurš dienas vadīja kā nožēlojams klerks juridiskajā kantorī, ir radījis tikai trīs romānus Amerika (sākts rakstīt 1912. gadā), Process (1914/1915) un Pils (1923), nevienu no tiem neuzskatot par drukājamu un pabeigtu. Kafkas dzīves laikā, izņemot dažus stāstu krājumus, ko neviens tā arī īsti nepamana, arī netiek publicēts gandrīz nekas. Mūsdienās pasaulslavenais klasiķis, laikabiedru acīs neatzīts neveiksminieks, kuru terorizē personiskais tēvs un kura attiecības ar sievietēm biežāk aprobežojas ar vēstuļu rakstīšanu, mirst sanatorijā Austrijā pie Vīnes 1924. gadā pēc tam, kad visām iespējamajām un neiespējamajām veselības likstām pievienojusies balsenes tuberkuloze progresējusi tiktāl, ka viņš vairs nespēj uzņemt barību.

Testamentā rakstnieks dod rīkojumu sadedzināt visus savus rokrakstus, atļaujot atstāt vien dažus, bet ne jau lai drukātu – kā piemiņu tuviniekiem. Franca Kafkas mīļotā sieviete Dora Diamanta šo rīkojumu izpilda, bet viņa draugs filozofs un grāmatu izdevējs Makss Brods nepaklausa un Kafkas rokrakstus beidzot nodrukā. Tad arī sākas Kafkas atzīšana.

Stāsts par romānu nepabeigtību nav nekāda koķetērija. Elementāra nespēja uzrakstīt līdz galam tekstu arī ir Kafkas «īpašā stila» pamatā. Tomēr enerģija, ar kuru radīti nereti pat nesavienojamie fragmenti, to pilnībā atsver un teksta caurumos lasītājam ir iespēja domāt pašam. Kafkas darbiem nereti nav ne tradicionāla sākuma, ne vidus, ne beigu. Starp citu, Makss Brods arī ir tas, kas 1927. gadā, laižot klajā pirmpublicējumu, izdomā romāna Amerika nosaukumu, jo šā darba paša Kafkas dotais pagaidu nosaukums bijis Pazudis bez vēsts.

Iznāk tā, ka gandrīz viss, ko mēs lasām un dēvējam par klasiku, būtībā ir neizpildīta Kafkas testamenta sekas – darbi, kam patiesībā vajadzēja tikt sadedzinātiem. (Bet labi, ka tā.) Ja Broda kungs būtu sekojis drauga atstātajiem rīkojumiem, tad arī Dž. Dž. Džilindžeram nebūtu ko iestudēt, jo no Amerikas Kafkas dzīves laikā tika publicēta vien romāna pirmā nodaļa un tā pati kā atsevišķs stāsts ar nosaukumu Kurinātājs.

Interesanti ir arī tas, ka pats rakstnieks nekad mūžā nav bijis Amerikā, bet romānam iedvesmojies, izlasot kādas ceļojuma piezīmes Amerika heute und morgen. Turklāt, tā vien šķiet, ka rakstnieks pat negrasījās romānu pabeigt. 1912. gadā uzsākts, 1913. gadā publicēts stāsts Kurinātājs, 1914. gadā romāns tiek iesviests atvilktnē pārtraukts pusvārdā. Arī sakārtotam izdošanai tam ir astoņas nodaļas, nosaukumi tikai sešām, plus divi fragmenti, kas liecina, ka romāns iecerēts krietni plašāks. Tomēr, neraugoties uz visu, šā teksta magnētisms ir apbrīnojams – puse lappuses, un Kafka jau sēž lasītāju smadzenēs. Jāpiebilst, ka pēc rakstnieka ieceres Karls Rosmans ir tikai sešpadsmit gadu vecs, bet uz ASV viņu padzen vecāki, jo viņš uztaisījis kalponei bērnu.

Kopā ar Dž. Dž. Džilindžeru izrādes radošajā komandā darbojas scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska, mūzikas konsultants Juris Vaivods un gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Karlu Rosmanu atveidos Edijs Zalaks, lomās darbosies Dainis Gaidelis, Kaspars Zāle, Samira Adgezalova, Gints Andžāns, Mārtiņš Upenieks, Lelde Dreimane, Ērika Eglija, Dārta Daneviča un Gatis Legzdiņš.