19.novembra jubilāre: aktrise Ilze Lieckalniņa
«Gribētu kādreiz savu dzimšanas dienu pavadīt kaut kur meža vidū, mazā mājiņā, būt viena pati klusumā un svinēt dzīvi. Jā, tā man patiktu,» saka Valmieras drāmas teātra aktrise Ilze Lieckalniņa. Viņu šodien suminām 37. dzimšanas dienā!
Šī nebūs tā reize, jo aktrisei vakarā ir jābūt uz skatuves – Nellijas lomā drāmā Eņģeļa kreisais spārns, ko pēc Ž. Lorensas romāna Garie gadi un V. Delmāras kinoscenārija Dodiet ceļu rītdienai motīviem šosezon iestudējusi režisore Inese Mičule. Rīts gan jubilārei ir no mēģinājuma brīvs [šobrīd viņa strādā pie režisora Mārtiņa Eihes, kurš iestudē Gunāra Priedes padomju laikā aizliegto lugu Smaržo sēnes, pirmizrāde plānota 17. decembrī], un tas nozīmē, ka viņai būs laiks izcept kolēģiem šokolādes kūku.
«Tā mums teātrī jau tradīcija: ja jubilāram vakarā ir izrāde, viņš sarūpē kolēģiem cienastu. Patiesībā jau vairākus gadus domāju: iedodiet man šo dienu brīvu, lai varu savu dzimšanas dienu nosvinēt mājās klusi un mierīgi, taču – pat tajās retajās reizēs, kad man nav bijusi izrāde, kolēģītes parūpējas, lai nesanāk klusi un mierīgi... Un, protams, tas ir forši!» aktrise atzīst.
Viņa atklāj, ka vienmēr ļoti gaida savu dzimšanas dienu, bet – viņai negribas to svinēt. «Es neesmu no tiem, kuriem patīk lielas un skaļas balles. Man arī nepatīk organizēt kaut kādu svinēšanu, tāpēc ir pat labi, ka ir izrāde, jo pēc tās uzreiz arī nosvinam, un viss.»
Aktrisei visspilgtāk atmiņā palikusi viņas 20. dzimšanas diena, kas bija studiju laikā Liepājā, kad kopā ar kursabiedru Marģeru Eglinski [Liepājas teātra aktieris], kurš arī ir piedzimis 19. novembrī, tikai ir drusku vecāks par Ilzi, viņi aizmukuši no pārējiem kursabiedriem. «Mums abiem bija tāds noskaņojums, ka negribam neko svinēt. Mēs sēdējām divatā, runājām, arī mazliet iedzērām, vienkārši runājām par dzīvi. Tolaik mums vēl nebija mobilo telefonu, tāpēc mums izdevās šo dienu pavadīt bez lieka skaļuma un burzmas. Tā bija mana visjaukākā dzimšanas diena.»
Ilze stāsta, ka viņa enerģētiski ļoti izjūt šo laiku. «Man patīk novembris – tas ir tik noslēpumains un mistisks. Man patīk rudens dūmaka, kas, manuprāt, ir ļoti romantiska un valdzinoša. Rudens smarža ir mana smarža. Un, lai arī šis man vienmēr ir tāds smeldzīgs pārdomu laiks, es nekad šai laikā neesmu izteikti bēdīga,» stāsta šodienas jubilāre. Viņa priecājas, cik zeltaini skaists šogad bija rudens. «Kā es biju gribējusi aizbraukt uz Siguldu! Bet bija ļoti daudz darba, nesanāca. Taču tieši tai krāšņākajā laikā mēs ar Klaidoņa lūgšanu bijām viesizrādēs pa Kurzemi un Zemgali, un tur šo skaistumu sanāca drusku redzēt un izbaudīt.»
Aktrise vienmēr izbauda arī ziemu, ja vien ir daudz sniega un ir tiešām auksts. Jo tad daba viņai šķiet kā īsta pasaka. «Jā, lai būtu ziema, ar sniegu bagāta un balta! To man dzimšanas dienā novēliet!» viņa saka un tad turpina: «Man bieži jautā, ko man dzimšanas dienā uzdāvināt. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Parasti saku, ka gribu, lai ir pārsteigums. Un tā arī šoreiz: es gribu, lai dzīve man turpina sagādāt pārsteigumus!».