19.augusta jubilārs: Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks

«Jaunā seriāla filmēšanā kadri tā saplānojušies, ka dzimšanas diena man būs jāpavada autobusā – braucot uz māju, no Alsungas uz Valmieru. Vai tad tas nav labi – braukt uz māju?» smaidot saka Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. Viņu šodien sveicam 72. dzimšanas dienā!

Alsungā aktieris šovasar filmējas Latvijas Televīzijas un režisora Armanda Zvirbuļa jaunajā seriālā Māja pie ezera, kas ir stāsts par vienas ģimenes trīs paaudžu sievietēm un kas skatītāju vērtējumam tiks nodots jau septembrī. «Šai seriālā [tas top pēc adaptēta poļu romāna] ir nodarbināta vesela strīpa Latvijas aktieru, tajā ir dažādas lomas un dažādi likteņi. Mans varonis ir norūpējies par savu dēlu, kurš cieš no zināmām atkarībām. Dažādu peripetiju seriālā ir daudz, katram sava, un tas ir bezgala interesanti,» apgalvo Teodora lomas atveidotājs.

Lai arī jaunā sezona Valmieras teātrī nesen sākusies, Rihars Rudāks jau nospēlējis galveno lomu sezonas pirmajā pirmizrādē – drāmā Eņģeļa kreisais spārns, ko iestudējusi režisore Inese Mičule. «Šo darbu sagatavojām jau pavasarī, vēl pirms atvaļinājuma,» aktieris paskaidro un izstāsta, ka jauniestudējums stāsta par to, kur cilvēks meklē laimi un – kur viņš to atrod. «Tas ir eņģeļa kreisā spārna pieskāriens, kas atgādina, ka laime ir pieticībā un mīlestībā. Autori to vārds vārdā tā nepaskaidro, es patvarīgi noformulēju šo vēstījumu – jo tā es to saskatu un sajūtu,» saka Rihards Rudāks, piebilstot, ka šīs stāsta pirmajā plānā izvirzītas bērnu un vecāku attiecības.

Kur viņš pats meklē laimi un kur to atrod? «Teātrī. Jā, pagaidām es to atrodu darbā,» atzīstas lieliskais aktieris, sakot, ka vairāk vai mazāk tā bijis vienmēr. Tikai, runājot par sevi, viņš nelieto tik skaļus vārdus kā laime, mīlestība. Viņaprāt, šie vārdi vairāk piederas romāniem, lugām un izrādēm.

Atgriezies Valmierā, Rihards Rudāks turpinās strādāt – šoreiz pie režisora Vara Braslas, kurš Apaļajā zālē iestudē Aivona Menčela Rudenīgo blūzu, kura pirmizrāde plānota 30. oktobrī. «Tas būs stāsts par vientuļu sieviešu likteņiem – par sievietēm, kuras bijušas laimīgas, bet, zaudējušas savas otrās pusītes, turpina meklēt laimi. Es būšu vienīgais vīrietis starp četrām dāmām, tā teikt – uz izķeršanu,» viņš silti pasmaida.

Uz izķeršanu, ja tā var teikt, šovasar bijušas arī siltās dienas. «Jā, man atvaļinājumā iekrita ne tas labākais laiks. Bet nekas, varēja padarīt visu ko citu, atpūsties, arī palasīt. Nekur ārpus Latvijas gan neesmu bijis. Iepriekšējā reize bija pirms diviem gadiem, kad ar Bezkaunīgajiem večiem bijām Amerikā. Tas bija iespaidīgs brauciens, joprojām man siltā atmiņā,» stāsta šodienas gaviļnieks. «Mēs ar manu studiju biedru Uldi Dumpi nevarējām atrast pareizo matemātisko izteiksmi: ja 1965. gadā mēs pabeidzām teātra fakultāti un uzsākām darbu teātros, tad taču sanāk, ka teātrī pavadīti jau piecdesmit gadi! Kad skaitījām uz pirkstiem, tā nesanāca...» aktieris pasmaida un secina, ka svētki ir vienā gabalā. Un, lai arī Rihards Rudāks atzīstas, ka dzimšanas dienas viņu vairs neielīksmo un ballītes neuzrunā, viņš tomēr apzinās, ka nedrīkst gausties un sev atņemt optimismu un prieku. «Jo – viss taču notiek!»