Šīs nedēļas nogalē pusapaļa jubileja būs atraktīvajam Dailes teātra aktierim Gintam Grāvelim – šodien viņam aprit 35. Kā Mellais varētu to nosvinēt? Bail pat iedomāties...
Uz Neatkarīgās jautājumu par Ginta Grāveļa svinību plāniem atskan pārsteidzoša atbilde: «Kā svinēšu? Darbos. Pāvilostā kopā ar Marhilu un draugiem viņa rīkotajā festivālā Zaļais stars. Tieši piektdienas vakarā būs ģenerālmēģinājums, lai varam iziet cauri visai programmai, bet 25. jūlijā, sestdien, būs lielais festivāls.» Jā, nudien – šīs nedēļas nogalē Pāvilostā risināsies jau otrais Ulda Marhilēviča rīkotais festivāls, bet Gints tajā būs gan vadītājs, gan aktīvs tā dalībnieks. Ja precīzāk – lielākoties aktieris to vadīs viens pats vai arī tandēmā ar pašu Uldi, līdz ar to tas būšot, Marhila vārdiem runājot, «neliels radošs haoss, kas būs mazliet ielikts rāmī». Par piedalīšanos – «kaut ko kopā uzdziedāsim», tā Gints. Neticas gan, ka tiks iztikts bez svinībām, ko apstiprina arī pats gaviļnieks: «Gan vakarpusē jau tāpat apsēdīsimies, vai nu bez tā. Nekas Tāds šogad gan nesanāks, diemžēl arī ar draugiem kopīga svinēšana nesanāks, bet – vai tad dievam dienas aptrūkušās, paspēsim!»
Parasti uz vaicājumu par interesantāko un atraktīvāko dzimšanas dienu aptaujātie slīgst ilgās pārdomās, bet Gintam Grāvelim apdomāšanās laiks nav nepieciešams: «Kad man palika 27, draugi mani nenormāli skaisti pārsteidza – uzdāvināja kartingu. Iebrauca ar to sētā, kartingam bija degošas petardes gar sāniem. Tas gan bija jaudīgi! Pēc tam divas dienas meža vidū mums bija dzīvais koncerts, visi uzstājās šķūnī. Tumba tika uzlikta uz vecas veļasmašīnas, uz malkas čupas tika iesēdēti tādi kā beņķi, un bija vienkārši izcila balle!» Jāpiebilst, ka šis pasākums notika aktiera dzimtajā pusē – Skrundā. Par dāvanu apjomīgumu vai materiālo vērtīgumu viņš neiespringst. «Jebkura dāvana ir forša, un es tā nesaku tāpēc, ka tā jāsaka – es tiešām māku priecāties par katru sīkumu. Katram taču patīk saņemt dāvanas un arī tās dāvināt,» teic Gints.
Pašlaik viņam īsti atpūsties nesanāk – jāstrādā. «Šobrīd vairāk vai mazāk visas ir darba dienas, bet tūlīt pie durvīm jau zvana teātra sezona,» atzina aktieris. «Par 99% jau zinu savus darbus – man būs salīdzinoši mierīga sezona, paldies Džilindžeram par to, ka tā viss ir sakārtojies. Nedaudz vajag atiet, sasmelties sauli, pozitīvās un vēl kādas citas emocijas, lai pēc tam var kādam kaut ko pateikt un pastāstīt, lai visu laiku nav viens vienīgs urbiens, kad vairs netiec pats ar sevi galā, kur nu vēl kaut ko citiem no sevis iedot.»
Uz iebildi, ka šovasar ar to saules smelšanu pie mums ir diezgan kusli, Gints Grāvelis atbild, ilgi nedomājot: «Vajag tikai gribēt! Re, diena ir brīva, nevajag to izniekot! Jo bieži vien cilvēki domā tā: ai, pagulēšu līdz divpadsmitiem, bet pēc tam līdz četriem ir pusdienas, tad jau vakars ir klāt un labākajā gadījumā aizbrauc uz Vecāķiem pastaigāties. Piemēram, es aizbraucu pie čoma uz Siguldu, iekāpu laivā un vienu dienu nobraucu pa Gauju. Kaut vai tikai vienu dienu! Pilnīgi izraujies ārā no ikdienas un sasmelies šo sauli, turklāt tieši tik daudz, cik tās ir. Un pēkšņi izrādās, ka viss ir sakritis tā, ka tajā dienā viss ir forši. Un man tas baigi patīk!».
