SARUNA: Par pieņemšanu un nepieņemšanu

«Izrādes tēma ir aktuāla jebkuram latvietim, jo šajā telpā, ko sauc par Latviju, ik dienu sastopamies ar citu tautību cilvēkiem. Izrādes režisors ir krievs, tā notiek krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, tajā runājam par krievu integrāciju sabiedrībā,» saka aktrise Inga Alsiņa-Lasmane. Rīt Jaunajā Rīgas teātrī režisora Vladislava Nastavševa iestudējuma Cerību ezers pirmizrāde.

Maņas atceras

Iestudējums Cerību ezers vēstīs par krievu tautības māti un dēlu, kuri mitinās Imantā, – māte skatās krievu televīziju un nevar samierināties ar to, ka viņai nepiešķīra pilsonību, savukārt dēls veiksmīgi integrējies latviešu sabiedrībā. Izrādē piedalās aktieri: Guna Zariņa, Intars Rešetins, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Inga Alsiņa-Lasmane un Edgars Samītis. «Es nepazīstu citu veidu, kā runāt par sabiedrībai aktuālām tēmām, kā caur sevi, tādēļ izvēlējos taisīt izrādi par Latvijas krieviem krievu valodā, par savu dziļi personisko pieredzi. Es piedzimu un izaugu bloku mājā. Tagad gribu pierādīt, ka arī šeit dzīvo cilvēki, jo ir sajūta, ka bieži vien par tādiem viņus neuzskata. (..) Betona sienas man iemieso patiesību par mums visiem un mūsu padomju pagātni,» tā par šo iestudējumu saka režisors.

Ar šo izrādi teātrī atgriežas aktrise Inga Alsiņa-Lasmane, kas vairāk nekā gadu bijusi pilnas slodzes mamma savam pirmdzimtajam. Zināms, ka sportistiem nepieciešams zināms laiks treniņiem, lai atgūtu formu, bet aktrise Inga Alsiņa-Lasmane smaidot nosaka, ka vislabākais tests formai būšot pirmizrāde.

«Pagaidām šķiet, ka maņas atceras, viss darbojas. Kad tikko beidzu studēt akadēmijā, man ne tik ļoti patika spēlēt izrādes, cik patika mēģinājumu process. Šobrīd laikam esmu slinkāka palikusi, jo ir otrādi – man dažbrīd vairs nepatīk grūtais izrādes tapšanas process. Citreiz arī izrādes nenāk viegli, bet tur, tā teikt, ir, no kā izvēlēties.»

Pazaudēties dzīvē

Izrādes dramaturģiskais materiāls tapis, ja tā var teikt, Jaunā Rīgas teātra labi pārbaudītā stilistikā. Izrādes idejas autors ir tās režisors Vladislavs Nastavševs, tās galveno varoņu – dēla un mātes – prototipi ir viņš pats un viņa māte, bet apkārt ir daudzi perifērie jeb «pakārtotie tēli». Inga Alsiņa-Lasmane atveido celtniecībā strādājošu sievieti ap gadiem 40. «Režisors ir devis telpu katram tēlam izstāstīt savu stāstu. Protams, vārdi ir mainīti, bet katram tēlam ir konkrēts prototips. Mans stāsts ir krāsotājas stāsts – tipiski netipisks. Mana varone ir krieviete, piedzimusi Latvijā, bet uz īsu brīdi izbraukusi no Latvijas laikā, kad te notika Atmoda un lielās pārmaiņas, pēc tam atgriezusies. Mana varone saka, ka daudzi Atmodas gados tā kā pazaudējās,» saka Inga Alsiņa-Lasmane. «Manis atveidotais tēls Alla prot latviski, bet nav gājusi nolikt valsts valodas eksāmenu, taču ik pēc diviem gadiem dodas atjaunot uzturēšanās atļauju. Pieļauju, ka daudziem nav aktuāli tas, vai ir, vai nav piešķirta pilsonība, bet daudzi vecāki cilvēki jūtas aizvainoti.»

Uz repliku, ka kompromisa meklējumos vienmēr nepieciešamas divas puses un nekad ne pie kā laba nenoved vienas puses nostāšanās striktā pozā – mani nesaprot, mani nenovērtē, aktrise nosaka, ka šajā jautājumā nevienu nevar aizstāvēt, «jo es nekad nezinu, ko cilvēks patiesībā domā, neraugoties uz to, ko viņš runā. Tik daudz runāts par Atmodas gadiem, kad daudzu tautību pārstāvji bija iesaistīti Latvijas atbrīvošanā, ja to tā var saukt, bet viņi kaut kādā mērā bija par Latvijas brīvību, tomēr pēc tam palika «ārpus borta». Paralēlo stāstu izrādē ir daudz, bet galvenais – par pieņemšanu un nepieņemšanu, par to, kā mēs cits par citu domājam, kā izturamies. Starp citu, mūsu atveidoto varoņu prototipi visi prot latviski».

Tomēr izrāde notiks krievu valodā, un tieši šis fakts Ingai Alsiņai-Lasmanei sākotnēji raisījis nelielas bailes. «Jo caur vārdu iet tēla doma, ja aktieris nespēj kārtīgi izteikties, tas apgrūtina visu, arī iejušanos un sarīvēšanos ar tēlu. Tomēr – tādi ir spēles noteikumi, bet mēs arī nepretendējam uz pareizu krievu valodas prasmi,» saka aktrise, kurai Atmodas kulminācijas notikumu laikā bija 13 gadu, kura spilgti atceras to, kā kopā ar ģimeni stāvējusi Baltijas ceļā netālu no Cēsīm. «Es to labi atceros, cik nu pusaudzis vispār var aptvert tās sajūtas. Atceros – bišķi bail, bišķi interesanti. Mana labākā draudzene, arī padsmitniece, kopā ar radiem sausiņus žāvēja. Viņas arī bija padsmitnieces, bet gatavojās situācijai, ja gadījumā labi nav.»

Ar riteni pa Latviju

Pērnajā rudenī plaši izskanēja režisora Andra Gaujas veidotā filma Izlaiduma gads, par darbu tajā Inga Alsiņa-Lasmane tika nominēta nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā. Tomēr labas lomas un pat prestižas nominācijas kino jomā itin neko nesola nākotnei, un aktrise nosaka: «Protams, forši, ja ir piedāvājumi. Esmu bijusi uz dažām provēm, bet kino ir tik daudz faktoru, kas ietekmē konkrēta aktiera izvēli lomai... Šajā vasarā jāstrādā nebūs – pagaidām tā varu teikt.»

Par nākamo sezonu aktrisei vēl nekādu ziņu nav, jo kolektīva sapulce vēl nav bijusi, un tad jau redzēs, kas būs. «Lielu slodzi es pat negribētu,» smejot saka jaunā māmiņa, vienlaikus atzīstot, ka iekšēji esot «nobriedusi darbam». Toties viņai skaidrs, ka vasara tiks pavadīta Latvijā, ne tālos ceļojumos. «Mums ļoti patīk ar riteņiem ceļot pa Latviju – riteņus uzliekam uz mašīnas, braucam līdz kādam riteņbraucēju celiņam skaistā vietā vai piestājam pie kāda ezera, nopeldamies, braucam tālāk, iebraucam kādā lauku krodziņā apēst auksto zupu un braucam tālāk,» stāsta Inga Alsiņa-Lasmane, piebilstot, ka gadu vecais dēlēns neliekot mainīt iemīļoto atpūtas veidu – riteņbraukšanu, jo veikalos atrodami visādi palīglīdzekļi, kas ļaujot ērti ceļot kopā ar mazu bērnu. «Tas ir izcils ceļošanas veids, īstenībā – visiem iesaku. Mums ir brīnišķīga daba, lielas iespējas dienām ilgi būt vienam – nozust kaut kur. Mums viss ir – jūra, mežs, upes un ezeri... Vasarā Rīga nav mana iemīļotā vieta.»

Pirms kāda laika viņa daudz domājusi par globāliem procesiem, bet šobrīd par tiem neinteresējas. «Nav laika. Mūsu puiši teātrī ir ļoti zinoši politikā un pasaulē notiekošajā, es paklausos viņos, un man ar to pietiek. Domāju, tā ir visas civilizācijas laime un nelaime reizē – norobežojoties, cilvēks sevi pasargā, bet, sevi pasargājot, vienlaikus aizver acis uz kaut ko šausminošu, kas, ja notiktu ar viņu pašu, tad par to bļautu visai pasaulei – kur jūs esat, kāpēc jūs neiesaistāties?» Līdz ar bērna ienākšanu viņas dzīvē, tātad – jaunu atbildību, skats uz pasauli viņai nav kļuvis tramīgāks. «Jebkurš liels notikums cilvēkam iedod citas nokrāsas viņa emociju klāstā, man pat sveši bērni kļuvuši mīļi.»

Inga Alsiņa-Lasmane

• Jaunā Rīgas teātra aktrise
• Dzimusi 1978. gada 18. septembrī
• Precējusies, dzīvesbiedrs – uzņēmējs Kalvis Lasmanis, ir dēls (1)
• Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju (Teātra fakultāte, specialitāte – dramatiskā teātra aktrise, 2003)
• Mācījusies Latvijas Universitātē (vides zinātne, 1998–2000), Rīgas Tūrisma skolā (jaunatnes tūrisma un aktīvās atpūtas organizācijas specialitāte, 1997–1998)
• Absolvējusi Cēsu 1. pilsētas ģimnāziju (1996)
• Strādājusi Valmieras Drāmas teātrī (2001–2002), nodarbojusies ar jauniešu pasākumu un nometņu organizēšanu (1997–1998), strādājusi par auklīti Zviedrijā (1997)
• Atveidojusi Mirgas lomu LTV videofilmā Likteņa līdumnieki (rež. V. Lejiņa)
• Lomas JRT izrādēs Austrumvējš rietumvējš, Tēvs, Grenholma metode, Ziedonis un Visums u. c. Izvirzīta balvai Lielais Kristaps nominācijā Labākā aktrise galvenajā lomā par Zanes lomu filmā Izlaiduma gads (rež. A. Gauja, 2014)