Pasaka pieaugušajiem
"Lai arī luga tapusi sen, tā ir visnotaļ piemērota šodienai. Simpātiska, asprātīga un vienkārša, gandrīz kā pasaka, bet vienlaikus ar šā brīža aktuālu tematiku, piemēram, emigrāciju, un rezultātā – par mīlestību," saka režisors Ģirts Ēcis.
Valmieras drāmas teātrī šodien pirmizrāde viņa iestudētajai Rolāna Topora lugai Ziema zem galda.
Lugu, ko režisors dēvē par pasaku pieaugušajiem, režisors piedāvājis iestudēt vairākiem teātriem Latvijā, taču viņa interesi akceptējis Valmieras drāmas teātris. «Bija arī svarīgi, lai mazā telpa, kur izrāde tiks spēlēta, būtu mājīga un patīkama. Arī aktieri, kas piedalās iestudējumā, ļoti atbilst šim materiālam. Ja paskatās uz teātriem Latvijā, domāju – šī luga piemērota tieši šim teātrim. Laikam jau bija pienācis laiks man beidzot strādāt Valmierā,» atzīst režisors Ģirts Ēcis pirms savas debijas Valmieras drāmas teātrī. Izrādes veidotāju komandā strādā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Reinis Suhanovs, komponists Jēkabs Nīmanis, lomas atveido Māra Mennika, Māris Bezmers, Kārlis Neimanis, Imants Strads, Inga Siliņa. Lai arī ar šiem aktieriem iepriekš nav sanācis kopā strādāt, Latvijas teātra vide esot tik šaura, ka cits citu un cits par citu vairāk vai mazāk galveno jau zinot. «Pētera Krilova studentiem ir garantēta kvalitāte profesionālismam, varam runāt vienā valodā. Komanda ir forša. Patīkami strādāt, jo visi ir gatavi strādāt, tāpēc sadarbība sanāk veiksmīga. Pirms dažām dienām sapratu, ka šoreiz strādāju komandā, kurā visi, ieskaitot teātra direktori, ir jaunāki par mani. Līdz ar to viss ir kaut kā savādāk,» uzskata režisors. Šāda situācija gan neesot jāuztver kā pirmais sveiciens no vecuma. «Es strādāju ar citas paaudzes cilvēkiem, kuru bērnība un jaunība pagājusi citos sociālajos apstākļos, kādam pat kardināli pretējos, nekā man tas bija. Šai paaudzei ir cita iekšējā brīvība,» saka režisors.
Par franču mākslinieka Rolāna Topora (1938–1997), kura dzimtas saknes nāk no Polijas, lugu Ziema zem galda, kas tapusi sešdesmito gadu vidū, Ģirts Ēcis saka: «Luga ir stāsts par talantīgu kurpnieku, kurš Parīzē spēj atļauties mitekli tikai zem galda, un pēc laiciņa viņam pievienojas brālēns – vijolnieks. Tieši tur, raugoties uz saimnieces jaukajām kājiņām, top kurpju modeļi un mūzika… un rodas jūtas. Lai arī luga tapusi sen, tā ir ļoti aktuāla, jo tā taču ir arī par emigrāciju. Cik daudz latviešu, kas aizbraukuši no dzimtenes, kaut kur Rietumos būtībā arī dzīvo «zem galda».»
Lai gan Ģirta Ēča dzīve norit divās pilsētās – Rīgā un Maskavā, pēdējos gados viņš ik sezonu Latvijā iestudē divas līdz trīs izrādes. Pirms šīs izrādes veidošanas viņš Liepājas teātrī iestudēja mūziklu jauniešiem Pavasara atmoda, bet kopš 10. decembra ir Valmierā, un jau pavisam drīz Ģirts Ēcis sāks jaunu darbu Jaunajā Rīgas teātrī, pēc tam strādās Krievijā. Sanāk, ka šobrīd dzīve paiet kā uz koferiem, bet tāda esot šī darba specifika, to vienkārši vajagot pieņemt, un tas arī neradot nekādu diskomfortu. «Divi mēģinājumi dienā, internets un grāmatas. Un man arī neko citu nevajag – aizeju līdz teātrim un atpakaļ, tas arī viss. Valmiera ir forša pilsēta. Protams, esmu noskatījies valmieriešu izrādes. Ļoti labas lugas, labas izrādes. Man grūti salīdzināt ar to, kā bijis, bet šobrīd trupa ir, ja tā var teikt, veselīga, strādātspējīga un strādātvaroša. Vidējais vecums arī labs – nedaudz pāri 30,» uzskata Ģirts Ēcis. Divu mēnešu laikā, kopš strādā Valmierā, tikai pāris reižu no tās izbraucis. «Es nealkstu pēc cilvēku pūļiem, man pilnīgi pietiek ar saskarsmi ar cilvēkiem darbā. Vakarā ieslēdzu internetu, un esmu visā pasaulē – vairs jau nav nekur jāiet. Un, tā kā mans darbs saistīts ar lugu lasīšanu un analīzi, domāju, ka viss ir labi tā, kā ir. Protams, Rīgā man ir draugi, daži draugi, ar tiem arī tiekos, aizeju un teātri pamēģinu, pēc tam – mājās, palasu ludziņas, no rīta atkal mēģinājums.»
Tieši pirmizrādes dienā Sočos sākas arī olimpiskās spēles, kas daudziem nozīmē pāris nedēļu maratonu tandēmā ar televizoru un citiem medijiem, kuros iespējams vērot translācijas. Taču Ģirts Ēcis atzīst, ka olimpiskās spēles viņš neskatīsies, jo neesot sporta pārraižu cienītājs. «Protams, internetā ziņās palasu, kā kurš nobraucis ar ragutiņām, jo ko gan to skatīties televīzijā – zvinks, un viss!»