15. novembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi traģikomēdija „Sasodītais sarkanais mēness”, kuru pēc Bertolta Brehta lugas „Bungas naktī” iestudējis režisors Dž.Dž.Džilindžers.
Lugas darbība notiek kādā janvāra naktī, kad Anna (Anete Berķe) un Murks (Gatis Maliks) tikko paziņojuši par savu saderināšanos. Taču gaidāmās svinības izjauc Kraglera (Egons Dombrovskis) parādīšanās, kurš bijis Annas lielā mīlestība, taču pazudis uzreiz pēc kara un mājās nav bijis vairāk nekā četrus gadus. Viņa atgriešanās rada pamatīgu apjukumu ikvienā, liekot pārvērtēt gan jūtas, gan vērtības.
Pārējos izrādes tēlos iejūtas aktieri Edgars Pujāts, Inese Kučinska, Kaspars Gods un Signe Ruicēna.
Džilindžera interpretācijā tapusi stilizēta izrāde, kuru apdzīvo savdabīgi un hiperbolizēti tēli, un kurā līdz galējai robežai sakāpinātas emocijas – tā vēsta gan par sarežģīto jūtu pasauli, gan par ārējiem apstākļiem, kas neatgriezeniski sagrauž cilvēku dvēseles un salauž dzīves, mainot arī viņu vērtību sistēmu.
Pēckara atmosfēru uz skatuves radījis scenogrāfs Kristians Brekte, veidojot dzīvojamo istabu no daudziem finiera gabaliņiem, kas vienlīdz labi simbolizē gan saārdīto vidi, gan cilvēku dzīves, gan kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, veidojot aktieru tērpus atbilstoši 20 gadsimta 20. – 30. gadiem. Laikmetu iezīmē arī tā laika mūzika, kas kā vienmēr ir neatņemama sastāvdaļa Dž.Dž.Džilindžera iestudējumos. Iestudējumam palīdzējuši tapt arī horeogrāfe Liene Grava un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Anna un Kraglers reiz mīlēja viens otru, bet tad sākās karš. Ir pagājuši gadi, Anna, vecāku mudināta, piekritusi kļūt par turīgā Murka sievu. Ir viņu saderināšanās vakars… Un pie debesīm parādās sarkans mēness.
„Bungas naktī” ir vācu dzejnieka, dramaturga B. Brehta otrā luga, ko viņš sarakstījis (1919. gadā), un pirmā, kas iestudēta. Pirmizrāde 1922. gadā notika Münchner Kammerspiele. Tajā pašā gadā tobrīd vēl mazpazīstamais autors par šo darbu saņēma nozīmīgo Kleista balvu. Kāds kritiķis tolaik rakstīja: „Divdesmit četrus gadus vecais Berts Brehts vienā naktī ir mainījis vācu literatūras seju.”
Dramaturga, režisora un teātra teorētiķa Bertolta Brehta daiļrade un darbība atstājusi nozīmīgas pēdas dramaturģijā un teātra attīstībā. Brehts tiek dēvēts par episkā teātra pamatlicēju, viņš izveidoja jaunu un atšķirīgu skatījumu uz teātri, mēģinot jaukt līdzšinējo uztveri, ka jānotic visam, kas notiek uz teātra skatuves. Brehta teātra teorija un prakse ietekmējusi daudzus režisorus visā pasaulē.