Dailes teātris sāks sezonu ar četrām pirmizrādēm

© publicitātes

Dailes teātris 2013./2014. gada sezonu sāks ar četrām pirmizrādēm.Pirmā ko skatītāju vērtējumam nodos teātris būs režisora Jana Villema van den Bosa Mazajā zālē iestudētā īru dramaturga Konora Makfērsona drāmas "Slazdā" pirmizrāde 17.septembrī.

19.septembrī Kamerzālē ar izrādi - vingrinājumiem utopijā 1 daļā "Biedre Zariņa" (lugas autore - Rasa Bugavičute) Dailes teātrī debitēs režisors Dmitrijs Petrenko, savukārt 20.septembrī Lielajā zālē notiks režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētās amerikāņu dramaturga, teātra un kino režisora Nila Labuta trakulīgas izrādes "Šeipings" pirmizrāde. Bet 22.septembrī Dailes teātra pagraba telpās notiks Pītera Stroena melnās komēdijas „Kauli” pirmizrāde Gundars Silakaktiņa režijā.

Izrāde „Slazdā” top sadarbībā ar Teātra attīstības apvienību „Daile”. Īru dramaturga Konora Makfērsona (dz.1971) skumja humora caurstrāvotā drāma ar oriģinālo nosaukumu „Aizsprosts” (1997) saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā gada labākā luga. Savukārt Jans Villems van den Boss (viņš ir arī iestudējuma vizuālās koncepcijas autors) Dailes teātra skatītājiem ir labi pazīstams kā mākslinieciski veiksmīgo izrāžu „Spilvencilvēks”, „Amadejs” un vērienīgās drāmas „Vējiem līdzi” režisors. Kādā Īrijas ciemata krodziņā nejaušība vai likumsakarība saved kopā četrus vīriešus un kādu jaunu sievieti, kas ir atbraukusi no pilsētas. Vakara gaitā viņi cits citam stāsta ticamus un ne tik ticamus stāstus, kuros atklājas katra personāža pagātnes iedomātie vai reālie rēgi. Cik katrā no šiem stāstiem ir patiesības un cik – izdomas? Cik joku un cik patiesu sāpju? Lomas atveidos Artūrs Skrastiņš (Brendans), Juris Žagars (Džeks), Egons Dombrovskis vai Ivars Auziņš (Finbārs), Pēteris Gaudiņš (Džims), kā arī Inese Kučinska vai Vita Vārpiņa (Valērija). Kostīmus izrādei veidojusi māksliniece  Ilze Vītoliņa, gaismu māksliniece – Māra Vaļikova. 

Luga „Biedre Zariņa” ir smieklīgi lirisks stāsts ar nostaļģiju pēc tā, kas vairs nekad neatgriezīsies: utopiskajiem ideāliem, cerībām uz jaunu dzīvi, ticību līdzpilsoņiem. Vienkāršā cilvēka ikdienas dzīve, viņa sapņi un vilšanās, mīlestība un ticība par vēsturi var pastāstīt daudz vairāk nekā politiskie dokumenti un lēmumi. Pie bijušās astronomijas skolotājas Ilgas ierodas viņas 20 gadus neredzētais mazdēls Pauls. Garās dzīves laikā ir piedzīvoti daudzi zaudējumi, un tādēļ Ilga savā prātā atgriežas pagātnē, kas visiem klātesošajiem dod iespēju aizceļot pagājušajos 80-ajos gados. Mīļā miera labad un iekārotā vecmāmiņas dzīvokļa dēļ mazdēls ir gatavs pat imitēt dzīvi, kāda tā reiz bijusi. Taču notiek kas neparedzēts - jo tuvāk viņš iepazīst savu vecmāmiņu un padomju laika gaišos ideālus, jo grūtāk viņam pārtraukt spēlēt šo teātri. Lomās redzēsim Olgu Dreģi (Ilga), Lidiju Pupuri (Astra), Mārtiņu Poču (Pauls) un Initu Dzelmi (Paula).

Radošajā komandā līdzās režisoram Dmitrijam Petrenko strādā arī scenogrāfs Artūrs Arnis, kostīmu māksliniece Anastasija Golubeva un gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš. 

Amerikāņu dramaturgs, teātra un kino režisors Nils Labuts lugā „Šeipings” ir radījis savu mūsdienu versiju par to, kā Ieva pavedina Ādamu. Taču dažas lietas gadu tūkstošos nav mainījušās, un Paradīzes dārzā ir paslēpusies čūska... Ādams satiek Ievu, un viņa dzīve mainās pavisam negaidītā veidā. Neveiklais neveiksminieks un pašpārliecinātā, pievilcīgā mākslas studente ir savādi nesaderīgs pāris. Mazā universitātes pilsētiņā neatšķetināmā kamolā emocionāli un romantiski savijas kopā četru jaunu cilvēku dzīves. Cik daudz cilvēks ir gatavs darīt mīlestības dēļ? Kurā brīdī radīšana kļūst par manipulāciju?

Jauniestudējumā spēlēs Elīna Dzelme vai Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Eva / Performanču dalībniece), Artūrs Dīcis (Ādams), Dārta Daneviča vai Ieva Segliņa (Dženija / Performanču dalībniece), kā arī Gints Andžāns (Filips). Bez režisors Dž.Dž.Džilindžera radošajā komandā strādā scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfi Inga Krasovska un gaismu mākslinieks Igors Kapustins. 

Pītera Stroena melnā komēdija „Kauli” top radošo meklējumu cikla „Brīva skatuve” ietvaros. Tā atklāj paša autora kaislību pret vecām gangsterfilmām un noskaņas ziņā atgādina Kventina Tarantīno un brāļu Koenu filmu intonāciju. Kādā Londonas priekšpilsētas nolaistā porno ķinītī saimnieko pusbrāļi Benijs un Rubens. Brīvajos brīžos viņi ļaujas savai kaislībai – privātiem film noir un Hamfrija Bogarta gangsterfilmu seansiem. Turklāt viņi ir pamatīgi parādā vietējam reketam. Kādu nakti ķinītī ieklīst kāds iereibis tips, kurš varētu būt Anglijas visnežēlīgākais bandīts. Un sākas histēriski piedzīvojumi, kas visai lielā mērā atgādina abu pusbrāļu tik ļoti iecienīto filmu notikumus.

Lomas atveidos Lauris Subatnieks (Rubens), Lauris Dzelzītis (Regs), Gints Grāvelis (Beks), Aldis Siliņš (Mūns) un Pēteris Liepiņš (Benijs). Radošajā komandā režisors Gundars Silakaktiņš strādā kopā ar scenogrāfu Ventu Vinbergu, kostīmu mākslinieci Jurati Silakaktiņu un gaismu mākslinieku Hariju Zālīti. Lugu no angļu valodas tulkojusi Sabīne Dombrovska.

Bez tam jaunajā sezonā paredzēta režisores režisore Lauras Grozas-Ķiberes iestudētā Deivida Henrija Hvanga austrumnieciskās drāmas „M. Butterfly” pirmizrāde, kas notiks 8.novembrī Lielajā zālē.

Nākamgad 10.janvārī pirmizrādi piedzīvos Marjusa Ivaškeviča „Izraidītie”, kas nodēvēta par „latviešu emigranta hroniku”, Dailes teātrī to iestudēs pasaulē pazīstamais lietuviešu režisors Oskars Koršunovs. Dž.Dž.Džilindžers iestudēs Ērika Emanuela Šmita lugu „Milēdija”, kas veidota pēc Aleksandra Dimā romāna „Trīs musketieri” motīviem, pirmizrāde plānota 7.martā. Gada izskaņā režisors Pauls Timrots veidos Vecgada koncertu, bet sezonas beigās tiks iestudēta Viljama Šekspīra traģēdija „Ričards III” (režisors Viesturs Meikšāns).

Vairākas izrādes sezonas laikā plānotas mazajās spēles telpās – to vidū būs Venedikta Jerofejeva „Maskava-Gailīši” (režisors Jurijs Djakonovs), Ērika Hānberga „Plikie un pusplikie” (režisors Kārlis Auškāps), Hanoka Levina „Vecpuiši un vecmeitas” (režisors Regnārs Vaivars) un Kaspara Rogas „Sapņu grāmata” (režisors Mihails Gruzdovs) Mazajā zālē, kā arī vairāki jauniestudējumi Kamerzālē – Sandijas Kalniņas un Paula Timrota „Prezentācija” (režisors Pauls Timrots), Meisijas Tadjedinas „Nakts vēl nav galā”, ar ko režijā debitēs Intars Rešetins, Pāvela Prjažko „Lauks”, ko iestudēs Jurijs Djakonovs, Braiena Makaveras „Pikaso sievietes” (režisore Lauras Groza-Ķibere) un Mias Kouto „Dieva indes un velna zāles” (režisors Dž.Dž.Džilindžers).

 Bez tam 19.septembrī Dailes teātra Mākslas telpā „Brīvības 75” tiks atklāta izstāde „Neredzamās skatuves”, kurā izstādes kuratore Inga Šteimane izvēlējusies piecus autorus - Džemmu Skulmi, Juri Dimiteru, Kristianu Dimiteri, Kristapu Ģelzi un Annu Iltneri. Uzmanīgi ielūkojoties viņu darbos un biogrāfijās, kas aptver mūsdienu mākslas visdažādākās, visnegaidītākās formas un dod iespēju tikties ar mākslu četru paaudžu diapazonā, pamanām spēcīgu teātra stihijas klātbūtni katrā. Izstādi veido māksla un komentārs. Nereti mākslas komentārs ķeras pie jēdziena „teatrāls”, taču – kā to saprast? „Neredzamās skatuves” piedāvās aplūkot mākslu un teātri mijiedarbībā, kā arī ietver mākslinieku saiknes ar teātri. Izstāde uzbūvēta tā, lai aicinātu skatītāju kļūt par pētnieku, kurš saskata kultūru, ko veidojis teātris, un tās ietekmi tālu ārpus teātra sienām.

Savukārt no 26.oktobra Dailes teātrī būs apskatāma izstāde "Vai pazīsti eiro banknotes un monētas", ko piedāvās Eiropas Centrālā banka sadarbībā ar Latvijas Banku. Izstādē ikviens interesents tiks aicināts iepazīties ar eiro banknotēm un monētām, uzzināt par to drošības pazīmēm un eiro attīstību. Izstāde būs pieejama gan teātra izrāžu apmeklētājiem, gan ikvienam citam – tā darbosies arī ārpus izrāžu laika. Izstādes laikā paredzētas dažādas aktivitātes, tostarp interaktīvas prezentācijas, kā arī spēles bērniem un pieaugušajiem. Individuāliem un grupu apmeklētājiem ekspozīciju palīdzēs iepazīt īpaši sagatavoti gidi.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais