Jau nākamnedēļ, 2. septembrī,Rīgā sāksies 10.Jaunā teātra festivāls "Homo Novus", kura laikā tiks izrādītas 12 izrādes.
Izrādes būs skatāmas ne tikai teātru telpās, bet arī mežā, dzīvoklī un pilsētas ielās tās veidojuši nozīmīgi ārvalstu un arī pašmāju labākie režisori un mākslinieki.
"Homo Novus", kas notiks līdz 8.septembrim piedāvās izrāžu programmu "Pilsēta un daba", kurai tapis vācu režisores un latviešu mākslinieku sadarbības projekts "Zudušie dārzi".
"Zudušie dārzi", tapuši vācu režisores Kristīnes Umpfenbahas, projekta līdzautores Zanes Zajančkauskas, video mākslinieces Katrīnas Neiburgas un scenogrāfa Rūdolfa Bekiča sadarbības rezultātā.
Pēc vizītes Rīgā 2012.gada rudenī vācu režisores Umpfenbahas atmiņā palika viesošanās mazdārziņu kooperatīvos "Cementnieks" un "Kumelīte". Tie atrodas teritorijās, kas pieder Rīgas brīvostai un kur plānots attīstīt ostas darbību. "Zudušie dārzi" būs izrāde - instalācija par Rīgas mazdārziņu fenomenu un tā vietu pilsētas attīstības scenārijā. Īpašas izpētes vērtas māksliniecei šķiet vietas, kurās šī dzīvā lokālā aktivitāte upurēta par labu dažādiem attīstības projektiem, kas sakņojas globālo biznesu struktūrās.
Kā uzsver Zajančkauska izrāde nebūs akcija ar aicinājumu atdot cilvēkiem mazdārziņus. Izrādē nepiedalīsies aktieri, bet gan parastie Rīgas iedzīvotāji, kuri dalīsies savā pieredzē, atmiņās un domās par mazdārziņiem.
Rīgā atkal būs iespēja vērot itāļu mākslinieka Romeo Kastuleči veikumu, kurš uz festivālu atvedis izrādi "Par Dieva dēla sejas koncepciju". Tā divus vakarus būs skatāma Latvijas Nacionālajā teātrī.
Savdabīgu projektu skatītājiem piedāvās visā Eiropā ir ļoti pieprasītais šveiciešu mākslinieks Milo Rau, kura veidotā izrāde "Naida radio" skatāma Dzelzceļa muzejā.
Šis iestudējums rekonstruē nepilnas divas stundas garu Ruandas galvaspilsētas Kigali radio stacijas "Radio-Télévision Libre des Mille Collines" pārraidi 1994.gadā. Pēc formāta tā nedaudz līdzinās Latvijas Radio 1 "Pēcpusdienai", tikai pārraide, kas atdzīvināta izrādē, notiek Ruandas genocīda laikā, kad trīs mēnešos valstī tika nogalināts vairāk nekā pusmiljons tutsi cilts piederīgo, kā arī mērenie huti. Starptautiskā sabiedrība genocīdu nenovērsa un arī neapstādināja, līdz tas izbeidzās pats.Tas, ko skatītāji redzēs uz skatuves, ir patiesība. Visi varoņi ir reāli, katrs vārds ir pateikts, ikviena dziesma - atskaņota precīzi tajā ētera minūtē stiklotajā radio studijā, no kuras koordinēja šaušalīgo noziegumu. Izrādes unikalitāte slēpjas detaļu precizitātē un skrupulozajā izpētē, kas veikta Kigali radio arhīvos un tiesas materiālos, tomēr izrādes lielākais spēks ir tajā, ka režisors Rau apzināti atsakās runāt par vainīgajiem un upuriem. Pašam saglabājot neitrālu pozīciju, viņš atstāsta konkrētu notikumu, kura sekas joprojām ir jūtamas, aicinot saprast, ka tā nav pagātne.
Dzelzceļa muzejā notiks arī divas franču mākslinieka Filipa Kena izrādes.
Ik gadu festivāla "Homo Novus" rīkotāji aicinājuši pašmāju topošos un jaunos māksliniekus realizēt kādu projektu. Svinot desmitā festivāla norisi, bijis grūti izlemt, kuru tad no jaunajiem māksliniekiem šoreiz uzrunāt, tādēļ taps jauniestudējums ar 11 mākslinieku piedalīšanos.
Atzīmējot festivāla desmitgadi, tiks radīta īpaša programma, kurā ar jauniem neliela formāta iestudējumiem, instalācijām vai akcijām piedalās 11 dažādu jomu mākslinieki. Jaundarbu kolekcija būs balstīta britu teātra zinātnieka Alana Rīda atziņā par teātri kā pēdējo humāno telpu un strukturēta kā laikā un telpā vienots notikums. Mākslinieki, kas piedalīsies šajā projektā ir Andrejs Jarovojs, Pēteris Krilovs, Viesturs Meikšāns, Vladislavs Nastavševs, Valters Sīlis, Izolde Cēsniece, Monika Pormale, Reinis Suhanovs, "Nomadi", "umka.lv" un "mareunrol's".
Līdztekus izrādēm, filmu seansiem un koncertiem, jaunā cirka izrādēm un citām festivāla piedāvātajām aktivitātēm tiks rīkotas arī diskusijas un domu apmaiņas.
Plašāk ar festivāla programmu, izrādēm un to veidotajiem interesenti var iepazīties festivāla mājaslapā "www.homonovus.lv".