18. jūlijā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) tiks atklāta pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde "No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode".
Šī, jau pēc skaita piektā izstāde, ko Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs organizē sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu un ar ABLV Bank atbalstu, ir veltīta 1940.–1950. gadu modei un piedāvā to aplūkot neparastā griezumā – „No kara uz mieru”.
Skaistā mode vienmēr ir bijusi civilizācijas atribūts un vēstures spogulis. Visi politiskās, ekonomiskās, kultūras dzīves notikumi, sociālie satricinājumi un kari atstāj savu ietekmi uz attiecīgā laikmeta modi. Viens no dramatiskākajiem periodiem 20. gadsimta cilvēces vēsturē ir Otrais pasaules karš, kas noveda pie lielām sagrāvēm, kodolieroču izraisītām kataklizmām un pārmaiņām politiskajā kartē. Tam sekoja nosacīta miera periods un baby boom, ko pavadīja pēckara ekonomikas plauksme Rietumeiropā un Amerikā.
Kara laika bēdas piespieda sievietes pieņemt jaunu vizuālo tēlu un pāriet pie praktiskāka un savā ziņā vīrišķīgāka apģērba. Militārais stils, kas modes dāmu garderobē stipri ieviesās sākot ar 1939. gadu, izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros. Vīriešu apģērbu elementi – uzpleči, lielas pogas un siksnas, kā arī blīvs audums – kļuva par skarbo dzīves noteikumu atspoguļotājiem. Jaunais siluets ar īsākiem nekā iepriekšējās desmitgadēs svārkiem, apavi uz platformas, augstas un ļoti ekstravagantas cepures, koša lūpu krāsa un matu tīkliņš veidoja to pieticīgo, bet darbojošos līdzekļu arsenālu, ko sievietes pielietoja ikdienas cīņām lielpilsētu ielās.
Izstādē eksponēti to modes namu darinājumi, kam izdevās izdzīvot okupācijas laikā – „Lanvin”, „Nina Ricci”, „Balenciaga” „Schiaparelli”, kā arī nezināmu, bet talantīgu šuvēju radītie darbi no 1940. gadu populārāko aktrišu garderobēm.
Pēc Otrā pasaules kara beigām, 1947. gadā, Parīzē tika atvērts jauns modes nams „Christian Dior”, kas piedāvāja sievietēm laikmetīgu un izaicinošu siluetu – „New Look”. Šajā seksapīlajā tēlā bija daudz sievišķības un grācijas. Platie un garie saules piegriezuma kļoša svārki saskaņojās ar jostas vietai pieguļošām korsetēm un žaketēm, kā arī nolaideniem pleciem un pievilcīgu dekoltē. Līdzās „Christian Dior” nama augstās modes modeļiem izstādē iekļauti izcili viņa sāncenšu un konkurentu – „Pierre Balmain”, „Jacques Fath”, „Jacques Griffe”, „Huber de Givenchy”, „Madame Gres” un citu modes namu piedāvājumi haute couture. Visi minētie talantīgie dizaineri palīdzēja noformēt sievietes – zieda, rozes ar izplaukušām ziedlapiņām, kuras rotā spīguļu un pērļu rasa, tēlu.
Jaunā pēckara mode mākslinieciski modelēja sievietes figūru ar kuplām krūtīm, šauru jostas vietu un pazemiem gurniem, kas savukārt ļoti patika vīriešiem un likumsakarīgi veicināja baby boom.
Lieliskās 20. gadsimta vidus kinozvaigžņu – Merilinas Monro,Elizabetes Teilores, Džinas Lolobridžidas un Sofijas Lorēnas fotogrāfijas parāda modernā un glamūrā grima un frizūru paraugus, kur nebūt ne pēdējo lomu spēlē ilgviļņi sešu mēnešu garumā. Ķīmiskās rūpniecības panākumi ļāva ieviest modē jaunus materiālus – kapronu, neilonu, lureksu, kas kļuva par ikdienas materiāliem un izraisīja lielu revolūciju apģērbu apkopes un mazgāšanas jomā.
Izstāde „No kara uz mieru. 1940.–1950. gadu mode” ļaus apmeklētājiem baudīt nostaļģiju, pasapņot par pirms-, pēc- un kara skarbo, nosacīto, tomēr laimi tā laika mūzikas pavadījumā.
Izstādi papildina audiovizuālie materiāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.