"Rīgas Biržā" atklās 18.gs. itāļu arhitekta un arheologa Piranēzi darbu izstādi

No 29.jūnija līdz 11.augustam Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Lielajā izstāžu zālē ar ekspozīcijas turpinājumu Boses zālē (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma 18.gadsimta itāļu arhitekta, izcilā graviera, zīmētāja, arhitektūras teorētiķa un arheologa Džovanni Batistas Piranēzi darbu izstāde "Piranēzi. Romas antikvitātes".

Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas brīnišķīga, mākslinieciskā ziņā augstvērtīga un saturiski bagāta slavenā itāļu meistara ofortu kolekcija. Tā skaitliski aptver vairāk nekā 500 grafikas darbu, kas apkopoti gan albumos ar teorētiskiem aprakstiem, gan skatāmi kā patstāvīgas stājgrafikas lapas.

Izstāde "Piranēzi. Romas antikvitātes" prezentē apjomīgāko, saturiski interesantāko Džovanni Batistas Piranēzi kolekcijas daļu, kas veltīta Romai - pilsētai, kas mūs joprojām valdzina, aizrauj un iedvesmo.

Džovanni Batista Piranēzi (Giovanni Batista Piranesi, 1720-1778) ieņēma īpašu vietu 18.gadsimta Eiropas kultūrā. Piranēzi piederēja pie vadošajiem sava laikmeta mākslinieciskās kultūras veidotājiem. Viņa radošais mantojums, vijoties cauri gadsimtiem, ir palicis nozīmīgs un vērtīgs arī šodien. Talantīgā itāļu arhitektūras un mākslas speciālista idejas, darbi un teorētiskie apcerējumi ir neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, arhitektiem, rakstniekiem, dzejniekiem, vēsturniekiem un daudziem citiem.

Pats nozīmīgākais Džovanni Batistas Piranēzi radošajā darbībā saistāms ar veikumu grafikā. Savos darbos viņš iemūžinājis antīkās Romas arhitektūru un rekonstruējis no drupām vai celtņu fragmentiem daļēji vai pilnīgi zudušus arhitektūras objektus. Mākslinieka oforti ir kalpojuši par paraugiem daudzu grafiķu radošajiem centieniem. To vienprātīgi atzinuši gan viņa laikabiedri, gan pēcteči, līdz pat mūsdienu mākslas speciālistiem.

Jau agrā jaunībā Piranēzi ir interesējusi Romas arheoloģija. Viņš pētījis Romas senatni, piedalījies arheoloģiskajos izrakumos. Bijis patriots un liels entuziasts jautājumā par romiešu un grieķu kultūras savstarpējām ietekmēm, cenšoties Romas kultūrai un mākslai piešķirt prioritāru nozīmi. Piranēzi interese par antīko kultūru, profesionālās zināšanas un augstā meistarība deva iespēju radīt grafikas darbus, kas atnesa spožus panākumus un pelnītu slavu vēl māksliniekam dzīvam esot.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais