Muzejā "Rīgas birža" atklās slavenā poļu mākslinieka Leha Majevska personālizstādi

© publicitātes

2.maijā plkst. 17.00 Mākslas muzejā "Rīgas Birža" (Doma laukumā 6, Vecrīgā) tiks atvērta ievērojamā mūsdienu poļu mākslinieka, režisora, dzejnieka Leha Majevska personālizstāde "4 kustīgi dzejoļi", un plkst. 18.00 viņš uzstāsies ar atklāto lekciju "Simbolu slēptā valoda mākslā".

Mākslinieka Leha Majevska darbu izstāde "4 kustīgi dzejoļi" būs skatāma Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Lielajā izstāžu zālē un Boses zālē no 2013. gada 4.maija līdz 16.jūnijam. Sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu muzeja izstāžu politikā šis projekts turpina 2012. gadā ar pazīstamā krievu mākslinieka Dmitrija Gutova objektu "Gondola" iesākto stratēģiju uzaicināt izstādīties Latvijā izcilus pasaules vārdus.

Leha Majevska audiovizuālais projekts "4 kustīgi dzejoļi" Mākslas muzejā "Rīgas Birža" aptver četrus no viņa lielākajiem videodarbu cikliem: "Dievības", "Dzejnieka asinis", "Brēhela svīta" un "Stirnu istaba". Cikls "Dievības" tapis no 2001. līdz 2005. gadam un pirmo reizi parādīts Modernās mākslas muzejā Ņujorkā. "Dzejnieka asinis" ir 2005.-2006. gada darbs, eksponēts MoMA un 52. Venēcijas biennālē. "Brēhela svīta" radīta no 2007. līdz 2010. gadam, pirmo reizi izstādīta Luvras muzejā Parīzē un 54. Venēcijas biennālē. Šis cikls saturiski un emocionāli atvasināts no Leha Majevska filmas "Dzirnavas un krusts" ("The Mill & the Cross"), kuru iedvesmojusi Pītera Brēhela glezna "Ceļš uz Golgātu". Scenārija pamatā ir mākslas zinātnieka Maikla Francisa Gibsona (Michael Francis Gibson) tāda paša nosaukuma eseja. Filma ir tehniski sarežģītu, bet jutekliski ļoti iedarbīgu elementu kopums, balstīts jaunajās CG tehnoloģijās un izmantojot 3D efektus, protams, arī izcilais aktieru darbs: Rutgers Hauers (Rutger Hauer) Brēhela lomā, Šarlote Remplinga (Charlotte Rampling) un Maikls Jorks (Michael York). Filma ar panākumiem jau parādīta daudzos kinofestivālos visā pasaulē.

Boses zālē tiek demonstrēts Leha Majevska videodarbs - autobiogrāfiskā opera "Stirnu istaba" (1998), kurā līdzās mākslinieka uzburtajai poētiskajai dabas un cilvēku mijiedarbībai skan viņa paša sacerēta mūzika. Opera pirmo reizi tika iestudēta 1996. gadā Silēzijas operā Polijā, vēlāk rādīta Venēcijas biennāles laikā 2001. gadā un Ņujorkas Modernās mākslas muzejā 2002. gadā.

Katrs izstādē redzamais attēls ir kā vizualizēts kustīgs dzejolis, kuru var skatīt gan atsevišķi, gan kontekstā ar citiem. Būtiski, ka šis formveides risinājums atbrīvo uztveri un ļauj darbos ietilpināto jēgu interpretēt atkarībā no skatītāja radošās kapacitātes, meklējot arvien jaunus stāsta pavērsienus un ceļojot cikla tēloto ainu labirintā. Tā ir kā glezniecība ar videokameru, kur sasaucas darbu mākslinieciskā valoda un tematika, bet asociācijas veidojas daudzslāņaini individuālas.

Ar Leha Majevska izstādi un lekciju sāksies Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programma "Tete-a-tete 20 epizodēs", kas apvieno abu mecenātu atbalstītus mākslas un izglītības projektus. No 2.maija līdz 4.jūnijam māksla virmos Rīgas izstāžu, koncertu, teātru zālēs, Latvijas Nacionālajā operā un Rundāles pilī, kā arī tiešraidēs radio un televīzijā. Mākslas mīļotājiem būs iespēja apmeklēt publiskās lekcijas, kuras sniegs izcili mākslinieki un savas jomas eksperti - Lehs Majevskis (Lech Majewski, Polija), Džerijs R. Hausfāters (Jere R. Hausfater, ASV), Stefans Vanfleterens (Stephan Vanfleteren, Beļģija), Imants Lancmanis (Latvija), Pauls Hansens (Paul Hansen, Zviedrija), Helēna Demakova (Latvija), Jans Grarups (Jan Grarup, Dānija), Daniels Kramers (Daniil Kramer, Krievija), Jāns Tomiks (Jaan Toomik, Igaunija), Juris Ojavers (Juri Ojaver, Igaunija), kā arī redzēt lekcijas tiešraidē un ierakstā.

Lehs Majevskis (Lech Majewski) dzimis 1953. gadā Katovicē, Polijā. Studējis Krakovas Mākslas akadēmijā, beidzis Polijas Nacionālo filmu skolu Lodzā. 1981. gadā mākslinieks pārcēlies uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, bet viņa radošie projekti - filmas, instalācijas, videomākslas darbi, teātra un operas iestudējumi - tiek realizēti visā pasaulē. Lehs Majevskis ir gan Eiropas, gan Amerikas Kinoakadēmijas biedrs. 2006. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MoMA) notika plaša autora darbu retrospekcija "Lehs Majevskis: kustīgo tēlu maģija" ("Lech Majewski: Conjuring the Moving Image"), kur tika eksponēti viņa filmu fragmenti un videodarbi. Māksliniekam bijušas personālizstādes Čikāgas Mākslas institūtā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā (ASV), Hokaido Modernās mākslas muzejā (Japāna), Luvras muzejā un Galerie Nationale du Jeu de Paume Parīzē (Francija), Prado muzejā Madridē (Spānija), Laikmetīgās mākslas muzejā (MACRO) Romā (Itālija), Telavivas Mākslas muzejā (Izraēla), Nacionālajā muzejā Krakovā (Polija) un citur. Leha Majevska darbu ekspozīcijas vairakkārt rādītas Venēcijas biennālē.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais