Rīgas galerijā nesen atklāta Maijas Tabakas gleznu izstāde

Pirms 2 dienām,25. oktobrī, Rīgas galerijā atklāta latviešu gleznotājas Maijas Tabakas jaunākā personālizstāde "Regīna un citi".

Visu laiku populārākā latviešu gleznotāja Maija Tabaka jau vairāk kā 40 gadus bauda nemainīgu viņas talanta cienītāju mīlestību. 

Izstādē eksponētas 12 lielformāta gleznas, kurās autore atgriežas pie savu fundamentālo darbu autorversijām - aktrises Regīnas Razumas portretiem, Berlīnes perioda gleznas ”Džungļi” (1977) un, ”čigānu cikla” atsevišķiem darbiem. 

Izstādē skatāms arī pasaules slavu ieguvušā vācu mākslinieka Volfa Fostela 1978. gadā radītais „Maijas Tabakas portrets”. Tajā, kombinējot romantisko skaistules tēlu ar vēsi analītisko skatienu un simbolisko fotokameru centrā, mākslinieks precīzi raksturojis Maijas Tabakas personību un mākslinieciskās intereses.

Savu, neatkarīgu glezniecības stilu māksliniece izveidoja 1970. gados, kad parādījās viņai tik raksturīgās daudzfigūru kompozīcijas ar galveno varoņu portretējumiem, detalizētu vides, interjera un kostīmu attēlojumu. Viņas gleznu varoņi personificēja jaunā laikmeta urbāno kultūru un demonstrēja to, ko rūpīgi slēpa oficiālā māksla- interesi par privāto pasauli un sociālu eskeipismu. Maiju Tabaku interesēja jauni indivīdi, kas bija pilnīgi sveši valdošās ideoloģijas ideāliem, un kurus drīzāk vilināja Rietumu kapitālisma sasniegumi roka un džeza mūzikā, jaunā dizainā, arhitektūrā, mākslā un neapšaubāmi modē. Maijas Tabakas gleznu tēliem bija raksturīgs glamūra ārējais spožums, no kino aizgūts paņēmiens – īpaši izgaismotas sejas, īpašie kostīmi, inscenētās ireālās situācijas, daudzo realitātes slāņu vienlaicīgais atainojums.

Panākumi sasniedza Maiju Tabaku negaidīti ātri, un vispārliecinošākie tie ir starptautiskā kontekstā. Šeit ierindojama viņas dalība 40. Venēcijas biennālē, uzvara Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta DAAD (Deutscher Akademischer Austausch Dienst) stipendiātu konkursā (1977), kuru vērtēja tā gada Kaseles Documenta žūrija, arī draudzība un ilgstoša sarakstīšanās ar Fluxus grupas mākslinieku Volfu Fostelu un kustības aktīvistu, nozīmīgu figūru Rietumberlīnes mākslas struktūrās Valdi Āboliņu.

Māksliniece daudzkārt piedalījusies Latvijas mākslu reprezentējošās izstādēs ārzemēs (izstādē “Rīga – latviešu avangards” Berlīnē (1988), 3. Starptautiskajā mākslas skatē “20 reālisti no Padomju Savienības” Diseldorfā (1973) u.c.).

1979. gadā notika Maijas Tabakas personālizstāde Mākslinieku namā Bethanien Rietumberlīnē, 1984. gadā – Centrālajā mākslinieku namā Maskavā, 1992. gadā – personālizstādē Valsts Mākslas muzejā Rīgā. Mākslinieces darbi bijuši apskatāmi daudzās personālizstādēs RĪGAS GALERIJĀ.

Maijas Tabakas darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē (Vācija), Berlīnes Nacionālajā galerijā (Vācija), Norton and Nancy Dodge kolekcija, Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejs, Rutgers University, New Brunswick / New Jersey / ASV, kā arī daudzās privātkolekcijās.

Nu jau ikonu statusu ieguvuši darbi „Kāzas Rundālē” (1974), „Sievietes” (1974), „Mākslinieks Volfs Fostels ar ģimeni” (1978), „Basketbols. TTT” (1980), kā arī „Pašportrets” (1981). Šīs gleznas demonstrē fotoreālisma ietekmi, jo tālajos 1970. gados Maijai Tabakai kā franču grupas dalībniecei (Bruno Vasiļevskis, Imants Lancmanis u.c.), bija svarīga ne tikai Rietumeiropas glezniecība, bet arī par amerikāņu fotoreālisms tā dažādajās izpausmēs.