Atklās Aijas Zariņas personālizstādi "Tēvs"

Aija Zariņa darbs "Mēs". © publicitātes foto

Izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā 26. jūlijā tiks atklāta gleznotājas Aijas Zariņas personālizstāde „Tēvs”.

„Tētis. Ģimene. Līdzībās šodien tā ir Latvija. Šodien savu tēti meklē visa Latvijas Ģimene. Pašreiz Latvijai atkal ir vajadzīgs kāds, pie kura stiprās rokas var droši iet. Tāds, kurš nepametīs, tāds, kurš nepievils. Tāds, kura roku savukārt tur un vada Likteņa tētis. Tāds, kurš zina ceļu.

Ir pienācis laiks, kad Latvija atkal meklē savu identitāti, savas saknes, savu vēsturi, sevi. Indivīds, pilsonis, latvietis ir apmaldījies pasaules lielajos ceļos un atkal meklē sevi, savu ģimeni, savas gara mantas,” raksta māksliniece Aija Zariņa par savu izstādi „Tēvs” izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā.

Kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām Aijas Zariņas darbu tēma saistīta ar sabiedrības dzīvi, viņa aicina veidot sabiedrības ideālo modeli – humānu savstarpējas sadraudzības kopienu, kas parādās simboliskās figurālās kompozīcijās. Sabiedrība tiek gleznota kā liela rokās sadevusies ģimene, kurai roku no debesīm pretī pastiepis Tēvs. Tēva metafora ietver ne tikai reliģiozo Dieva vadību. Par garīgo Tēvu valstī, Zariņasprāt, jābūt valsts vadītājam, kuram jāapzinās savas lielās ģimenes – sabiedrības vajadzības.

Aijas Zariņas radošais ceļš ietver dažādu mediju daudzveidību un stilistiskus periodus. 1990. gados viņa veidojusi monumentālas instalācijas, vides un landart objektus, body art un performances, scenogrāfiju teātra izrādēm, grafikas darbus un grāmatu grafiku. Taču vēl 1980. gados māksliniece spilgti pieteikusi sevi kā gleznotāja un pēdējā desmitgadē visvairāk strādā tieši glezniecībā.

Aijas Zariņas astoņdesmito gadu darbi ar monumentālām figurālām kompozīcijām neoekspresionisma stilā lauza tradicionālo sociālisma mākslas glezniecības kanonu, un autore ieguva nonkonformistes slavu. Deviņdesmitajos gados gleznotāju saistīja cilvēka garīgā ceļa meklējumi, nereti skarot reliģiozas tēmas.

Pakāpeniski Zariņas māksla pievērsās sociāla taisnīguma un garīgās izaugsmes jautājumiem, kā cīnītāji par taisnību viņas darbos parādījās erceņģelis Mihails un Svētais Georgs.

Jaunākajā glezniecībā, izvēloties naivisma stilu, autore ietver vēstījumu – bērnišķīgs tiešums un vienkāršība stāsta par nerafinētu godīgumu un skaidrību. Tīru krāsu kompozīciju dzidrumā ievilktās līnijas nebaidās atklāt sirdi un izskatīties naivi, un tajā ir gan cilvēciskās eksistences trauslums, gan gara stiprums.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais