Rīgas mākslas telpā gatavo Kurta Fridrihsona izstādi

© publicitātes

Rīgas Mākslas Telpā kuratori Gundega Repše un Jānis Spalviņš gatavo Kurta Fridrihsona izstādi "Fridrihsons par Fridrihsonu", kas būs skatāma no 11.maija.

Izstādes nosaukums ir atslēga uz tās koncepciju – inscenējumu, kurā mākslinieks modelē savu dzīves un mākslas krustpunktu un kontrapunkta vietas. Inscenējums – tā nav nejaušība. Kurta Fridrihsona veidotās scenogrāfijas P.Pētersona laikā Dailes teātrī 20.gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito sākumā, tostarp skandalozais un laikmetu apsteidzošais skatuves lasījums F.Dostojevska „Idiotam”, kas kā alūzija likumsakarīgi veidots kā šīs izstādes centrs, akcentē spēles, pat teatrālisma aspektu mākslinieka personībā. Arī mēģinājums pašam izstāstīt sevi, savu dzīvi ir gan priekšnesums, spēle, gan filosofisks jautājums.

„Tikai vajag uzmanīties. Jēdzienam „mūžīgi” un „vienmēr” nav cilvēka mēroga. Varbūt, ka cilvēka būtība ir tikai pārejošo kustību un domu vibrācija”, - tā rakstīja Fridrihsons.

Fridrihsons dziļi respektēja nejaušību, detaļu nozīmību, sakritības, mazo mirkļu mūžību, kas regulējušas gan viņa dzīvi, gan plaši izmantotas viņa mākslā.

Respektējot māksliniekam un teatrālismam būtiskos grieķus, izstāde veidota kā labirinta fragments, kurā, kā jau fragmentā, pazust ir neiespējami. Gluži otrādi – pat secība, kādā skatītājs seko Kurta Fridrihsona izvēlētajiem dzīves izgaismojumiem gan caur atklātām pasāžām, gan „kabinetiem” vai „melnajām istabām”, nemaina viņa personības tulkojumu. Tas ir atvērts. Grieķu gulaga, gara radinieku, mākslas filtrētā atmosfēra šīs nosacītās telpas vienlaikus sakārto paša mākslinieka personības arhitektūru, kas neinscenētā vidē vienmēr ir simultāndarbībā.

Izstādē izmantoti gan Kurta Fridrihsona darbi no Valsts Mākslas muzeja, Mākslinieku savienības kolekcijas un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja fondiem, gan G.Repšes un J.Spalviņa personīgie darbi, kas līdz šim nav eksponēti. Tāpat, respektējot mūsdienu tehnoloģijas, tiek demonstrētas apjomīgas mākslinieka dažādu periodu darbu sērijas, audioieraksti, TV ieraksti, kā arī fotogrāfijas un biogrāfiskie materiāli.

Svarīgākais