No 1. septembra līdz 15. septembrim Rīgas galerijā „Apsīda“ notiks tekstilmākslinieces Jekaterinas Alksnes personālizstāde „llizarrd...stāsti“.
Jekaterina Alksne ir viena no spilgtākajiem jaunās paaudzes Latvijas tekstilmāksliniekiem, kuri iezīmē tradīcijas maiņu, inkorporējot savā daiļradē netradicionālās tehnikas, izmantojot glezniecības, tēlniecības un citu mākslu paņēmienus savu māksliniecisko ideju paušanai, laužot tradicionālo izpratni par tekstilmākslu. Šie darbi ir pilni subjektīvas simbolikas, satīriski, politiski un sociāli aktuāli, nereti izteikti sievišķīgi, jo tieši „vājais dzimums” ir galvenais nozares virzītājs Latvijā.
„llizarrd...stāsti“ ir jaunās mākslinieces pirmā personālizstāde, kuras tēlu pasaule izaugusi no faunas – no ķirzakām, zivīm, kaķiem un citiem tēliem, kas asociatīvi sasaistās ar sievišķo maģiju, raganisko un mistisko, zināmo, bet līdz galam neiepazīstamo. Jekaterina Alksne ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas lektore, kuras galvenais priekšmets ir „TC-1” jeb digitālās stelles, kas ļauj realizēt pašas neiedomājamākās kompozīcijas un krāsu salikumus, ietverot sevī laikmetam tik raksturīgo mašīnas un cilvēka kopdarbu. Ar sarežģīto tehniku Jekaterina ir iepazīstinājusi ne tikai studentus, bet arī citus LMA pasniedzējus – pieredzējušus un pazīstamus Latvijas tekstilmāksliniekus. Digitālajās stellēs austie darbi apskatāmi arī izstādē.
Izstādes nosaukums „llizarrd… stāsti” jau iepriekš atklāj ekspozīcijas galveno tematiku – zoomorfie motīvi un subjektīvie stāsti, kas, līdzīgi kā nosaukumā apspēlētājā ķirzakas vārdā (no angļu valodas lizard), kompilē iepriekš redzētus tēlus un simbolus, kas savijas neredzētās kompozīcijās, veidojot vienotu stāstu. Par izstādes vadošo motīvu ir kļuvis kaķis, kurš iesoļojis praktiski katrā darbā visdažādākajās savās personās – neatkarīgs brīvdomātājs, spēļu biedrs, pavadonis. Līdzās zivs tēliem darbos iepeld arī Jekaterinai svarīgā vides piesārņojuma tēma, kam māksliniece jau vairākkārt pieskārusies. Darbos sajaucas dažādas tehnikas, materiāli, krāsas un motīvi, faktūras un stāsti, caur kuriem noraugās pašas mākslinieces tēls – rudmatainā skaistule zaļajām acīm nav liktenīgās sievietes simbols, bet gan mākslinieces pašportrets, bet varbūt tomēr?