Atklās mākslinieka Jāņa Munča jubilejas izstādi

28. decembrī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (Eduarda Smiļģa iela 37/39, Rīga) atklās Dailes teātra scenogrāfa Jāņa Munča 125. jubilejas izstādi "Pasaules elpā.Jānim Muncim-125".

Spilgtais neparasti daudzpusīgais mākslinieks Jānis Muncis sekmīgi darbojies kā scenogrāfs, režisors, teātra teorētiķis, skatuves pedagogs, gleznotājs, rakstnieks un neapšaubāmi bijis pirmais, kurš tik pārliecinoši nesis vēsti par latviešu skatuves mākslas sasniegumiem Eiropas un pasaules līmenī.

Plašas, formā spilgtas jubilejas izstādes izveide Latvijas Kultūras akadēmijas E.Smiļģa Teātra muzejā uzlūkojama par unikālu iespēju iepazīstināt plašu interesentu loku ar Jāņa Munča neordināro personību, ar cilvēku, kurš allaž bija gatavs jauniem izaicinājumiem, ar viņa novatorisko mākslu.

Jānis MUncis 1914.gadā pabeidzis Rīgas pilsētas mākslas skolu, viņš devās uz Krieviju, kur saskārās ar tā laika spilgtākajām teātra mākslas parādībām un norisēm, Petrogradā studēja Vsevoloda Meierholda vadītajos Scēnisko uzvedumu meistarības kursos ( 1918 – 1919 ). Šai laikā Muncis satuvinājās ar Eduardu Smiļģi, un abi sāka kalt šķietami utopiskus plānus radīt jauna tipa teātri Rīgā.

Atgriezies Latvijā, Jānis Muncis uzsāka Dailes teātra mākslinieciskās programmas izstrādi, piedalījās paša teātra dibināšanā un spēles stila veidošanā. No 1920. līdz 1926. gadam bija Dailes teātra scenogrāfs, veidoja skatuves ietērpu ap simt iestudējumiem. Kopā ar Eduardu Smiļģi pirmoreiz Latvijā izvirzīja tēzi par teātri kā suverēnu mākslas veidu, iestādamies par dinamisku, teatrālu spēli, skatuves darbībā izmantojot delartiskās komēdijas principus.

Munča dekorācijām bija raksturīga akcentēta vertikālā dimensija. Viņš centās maksimāli izmantot skatuves apgaismošanas un modernās tehnikas iespējas, lielu vērību veltīja krāsu simbolikai. Darbu Dailes teātrī vainagoja spoži panākumi Starptautiskajā Dekoratīvās mākslas un moderno industriju izstādē Parīzē 1925.gadā, kur par Dailes teātra izrāžu maketu eksponējumiem Jānis Muncis saņēma GRAND PRIX , atzinību guva arī Eduards Smiļģis un teātris.

Par Dailes teātri šai sakarā radās nopietna interese Eiropas teatrālajā vidē, Panākumu iedrošināts, Jānis Muncis 1926.gadā devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur sešus gadus strādāja Holivudā – Pasadīnas Pilsētas teātrī par scenogrāfu, kā arī teātra skolā lasīja lekcijas teātra teorijā. Paralēli studējot filozofiju un psiholoģiju Pasadīnas Rietumu koledžā, 1932.gadā viņš ieguva mākslas bakalaura grādu. Šai periodā ASV teātra presē publicēti viscildinošākie Munča veikuma vērtējumi.

Pēc atgriešanās Latvijā Jānis Muncis plašu atzinību guva ar septiņiem holivudiska vēriena grandioziem brīvdabas uzvedumiem. Par skicēm diviem no tiem – „Atdzimšanas dziesma” un „Tev mūžam dzīvot, Latvija!” — Parīzes izstādē 1937.gadā Muncis saņēma diplomu un zelta medaļu. Padomju un vācu okupācijas laikā no darba mākslas laukā tika izolēts. Mākslinieka mūžs aprāvās 1955.gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, viņa pīšļi glabājas Holivudas kolumbārijā līdzās daudzām slavenām filmu zvaigznēm.

Izstādes scenārija autores LKA E.Smiļģa Teātra muzeja mākslas ekspertes Rita Rotkale un Agra Straupeniece.Izstādes vizuālā iekārtojuma autors mākslinieks Jānis Spalviņš.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.