No 4. novembra līdz 2012. gada 15. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāmas divas Kārļa Padega (1911–1940) simtgades atcerei veltītas izstādes: Baltajā zālē – „Trauslais izaicinājums”, bet Mazajā zālē – „Padegs un pilsoniskā madāma”.
Trauslais izaicinājums
Mazliet neticami, ka kopš kādreiz ekstravagantākā Rīgas mākslinieka, vienlaikus dendija un autsaidera Kārļa Padega dzimšanas pagājis vesels gadsimts. Viņš nodzīvoja tikai nedaudz vairāk nekā 28 gadus, bet paša radītās leģendas arī pēckara – padomju – gados neļāva Kārli Padegu aizmirst. 1930. gadu Rīgas vidē mākslinieks bija kā savrups izņēmums, bet jau pirms laba laika pārtapis vienā no tās krāšņākajiem tēliem.
Kārli Padegu var raksturot kā izaicinošu modernistu un vēlīnu romantiķi, kura darbos atrodams gan ekspresionisma kliedziens, gan jaunās lietišķības rūpīgums, gan vēlīnas jūgendstila vai viņa laikam tuvākās Art Deco iezīmes. Tam līdzās – sirreālismam vai postmodernismam piedienīgas ironiskas rotaļas un pat popartam raksturīga masu kultūras elementu apgūšana.
Tiem, kas viņu iepazina 1980. gados, Padegs šķita pārsteidzoši laikmetīgs.
Kārļa Padega 100 gadu atceres izstāde „Trauslais izaicinājums” ir iespēja vēlreiz pārliecināties par viņa kā krīzes laika mākslinieka – izsmalcināta zīmētāja un paradoksāla domātāja – mūsdienīgumu šodienas pasaulē, kurā īstenību arvien vairāk aizstāj paralēlā virtuālā realitāte. Atkal sastopoties ar labākajiem Padega darbiem – labi zināmajiem, sen neredzētiem vai pat nekad neizstādītiem – varēsim sev atbildēt, vai starpkaru Rīgu šokējošā māksla un gados jaunā pilsētnieka sastrēdzinātās sajūtas joprojām spēj pārsteigt, mulsināt un uzrunāt pavisam tieši.
Izstādē muzeja Baltajā zālē eksponēti Padega darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātām kolekcijām, aptverot vairākus tematiskos ciklus, kas caurvijuši autora daiļradi.
Viena no galvenajām mākslinieka darbos ir pretkara tēma. Padegs attēlo karu kā absolūto ļaunumu, kā humānisma krīzi un visam pāri – kā indivīda traģēdiju, kura tiek ilustrēta ar kara invalīda pieredzi. Pretkara tēmas risinājumā līdzās karā cietušajiem autors attēlo trauslas sievietes – mātes, draudzenes, mīļākās, savdabīgi traktētas madonnas.
Kārļa Padega pašradītajam publiskajam tēlam labi piestāv viņa zīmētie uzdzīves skati, kuros piedalās ostmalas un nomaļu krodziņu raibā publika – jūrnieki, klaidoņi un ielas meitas. Tomēr aiz dzīru ainām slēpjas vēlme aizmirsties un patverties no skarbās realitātes.
Kārļa Padega simtajā dzimšanas dienā grāmatu apgāds „Neputns” izdos apjomīgu Jāņa Kalnača monogrāfiju „Rīgas dendijs un autsaiders”, kas apkopo rūpīgā pētniecības darbā savāktos materiālus par leģendām apvītā mākslinieka dzīvi un darbiem.
Padegs un pilsoniskā madāma
Tajos Kārļa Padega darbos, ko gadu gaitā iepazinuši viņa mākslas cienītāji, nav vietas pilsoniskās sabiedrības gaumei glaimojošiem sižetiem vai akadēmiskam kanonam, tomēr, sagaidot mākslinieka simtgadi, ir vērts atskatīties uz viņa studiju gadiem Latvijas Mākslas akadēmijā. Ciktāl Padegs pakļāvās akadēmiskās programmas grožiem vai kur savukārt ļāva vaļu savam brīvajam garam un personības radošajiem uzplaiksnījumiem, atklāj laikā no 1928. līdz 1934. gadam tapušie studiju laika darbi.
Izstādes pamatā ir pārsteidzošs atradums: aptuveni 30 Kārļa Padega zīmējumi – portretu un figūru skices, kas līdz 1970. gadu beigām bija glabājušies kāda Rīgas dzīvokļa virtuves skapī līdzās kartupeļu grozam. Līdztekus šiem mācību uzdevumiem ir skatāmi akadēmijas periodā tapušie „brīvie” zīmējumi, kas īpaši satrieca viņa kolēģes studentes, kā arī kādreiz izaicinošais, no vairuma Vilhelma Purvīša vadītās Dabasskatu meistardarbnīcas audzēkņu darbiem krasi atšķirīgais diplomdarbs „Doks” (1934).
Ar Kārļa Padega simtgades atceri Latvijas Nacionālais mākslas muzejs uz trim gadiem atvadīsies no apmeklētāju iemīļotās muzeja ēkas K. Valdemāra ielā 10a, kas piedzīvos pilnīgu rekonstrukciju un restaurāciju, lai no jauna vērtu durvis 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.