30.oktobrī mākslas "Galerija Laipa" atklās Galzonu (tēva un dēla) kopizstādi, informē mākslas galerijas "Laipa" pārstāve Karīna Rozenberga.
Šoreiz pārsteidzošs ir piedāvājums apcerēt robežu starp divām dimensijām - simbolismu un klasisko glezniecību. Klasisko glezniecību pārstāvēs savulaik Rūjienas vidusskolas audzēkņu mīlētais zīmēšanas skolotājs Jānis Galzons, kas savā skolā pierādīja, ka arī nelielas apdzīvotas vietas bērni ir dzīvē asredzīgi un talantīgi. Jānis Galzons, seniors (1912 - 1979), bija lielisks ainavas meistars, portretists, klusās dabas stāstītājs. Viņa dabas studijas ar ņirbošo toņu gammu un faktūru intensitāti atdzīvinās vienu no galerijas izstāžu telpām. Tā kā mākslinieks ir 100 gadu jubilejas priekšvakarā, tad šī izstāde, kas sastāvēs no nelielajām studiju izlasēm un vienu lielformāta gleznu, būs kā ievads grandiozajam notikumam.
Turpretī Rūjienas mākslas skolas direktors, mākslinieks (juniors) Jānis Galzons neatzīst vienmuļību, sākot kaut vai ar to, ka pats redz un māca bērniem sev tuvajā apkārtnē ieraudzīt citam it kā nevērtīgās lietas, radot no tiem mākslu. Viņš tiecas pēc būtiskāka, dziļāka satura mākslā, pēc daudznozīmīgāka, iespaidīgāka vēstījuma un līdz ar to pēc neparastā, brīnumainā, jutekļiem netveramā. Mākslu rada nevis, lai atveidotu vizuāli tveramus sīkumus un stāstošus sižetus, bet paustu kādas vispārīgas atziņas, kaut ko metafizisku.
"Glezniecība, tāpat kā jebkuras mākslas dabisks un galējs mērķis nevar būt tieša priekšmetu attēlošana. Tās augstākais mērķis - paust idejas, lietojot savu īpašo valodu. Māksliniekam jābūt apveltītam ar transcendentālu emocionalitāti, tik spēcīgu un pilnvērtīgu, lai liktu dvēselei trīsēt dramatiski mainīgu abstrakciju priekšā", tā par simbolismu agrāk rakstījis Albērs Orjē.
Jānis Galzons vēl joprojām turpina izzināt dabas simbolu valodu, tāpēc izstādē prezentēs ne tikai jaunākos darbus, bet arī tādus, kas tapuši 2004. gadā (lielformāta gleznas un vides objektus - pelnus).
"Mākslinieka dzīve apkārtējiem var likties nepraktiska un nesaprotama, taču atstātās domas darbos ir mūžīgas un var kalpot skatītājiem. Tāpat kā to dara pelni, kas ir robeža starp divām dimensijām, kamēr atrod sev jaunu formu. Kad sajaucas baltais un melnais, labais un sliktais, gaisma un ēna - rodas dažādas tonalitātes pelēkais. Lai tas notiktu, ir vajadzīga enerģija. Un tās rezultātā rodas gan fiziska, gan garīga gaisma vai atklāsme," Jānis Galzons.