2. jūnijā Itālijā prestižākās un senākās pasaules vizuālās mākslas skates – Venēcijas biennāles – ietvaros atklāta Latvijas Republikas ekspozīcija, kuru šoreiz veidojis mākslinieks Kristaps Ģelzis. Jāpiebilst, ka māksliniekam šis gads bijis īpaši ražīgs – gada pirmajā pusē saņemta Purvīša balva un laikraksta Diena gada balva kultūrā, bet tagad K.Ģelzim ar izstādi Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava) ir iespēja ar savu radošo sniegumu prezentēt Latviju starptautiskajā mākslas ainā.
Atklājot K.Ģelža radīto unikālo izstādi, kurā vērojami šķietami tradicionālā tehnikā radīti lielformāta akvareļi, kas atkarībā no apkārtējā apgaismojuma spēj pilnībā mainīt savu vēstījumu, kultūras ministre S.Ēlerte teica: „Kristaps Ģelzis Venēcijas biennālē parāda latviešu mākslu kā iederīgu daļu pasaules laikmetīgās vizuālās mākslas ainavā, bez kuras kopaina nebūtu pilnīga. Latviju Venēcijas biennālē pārstāv viens no izcilākajiem latviešu mūsdienu mākslas meistariem. Esmu pārliecināta, ka dalība tajā ir gan konkrētā mākslinieka panākums, gan Latvijas kultūrtelpas unikalitātes un kvalitātes apliecinājums.”
Izstāde Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava) Venēcijā būs skatāma līdz pat novembra beigām, un sagaidāms, ka to apmeklēs interesenti no daudzām Eiropas un pasaules valstīm, tādējādi gūstot jaunu – iespējams, pat pirmo – priekšstatu par Latviju. Izstādes kuratora Daiga Rudzāte uzsver – īpaši nozīmīgi šoreiz ir tas, ka mūsu valsts ekspozīcijai pirmo reizi piešķirta tik ģeogrāfiski izdevīga vieta pilsētvidē – Palazzo Albrizzi. Tās centrālais novietojums dod iespēju piesaistīt vēl plašāku kultūras tūristu plūsmu nekā iepriekšējos gados.
Kuratore arī norāda, ka ierobežoto finansiālo apstākļu dēļ milzīga nozīme Latvijas ekspozīcijas tapšanā šogad bijusi divu galveno atbalstītāju – SIA Alfor, kas atbalsta arī Purvīša balvu, un nacionālās lidsabiedrības airBaltic – sniegumam.
Ekspozīcija Mākslīgais miers atrodas uz robežšķirtnes starp monumentālo glezniecību un konceptuālismu un ir piederīga kā pie vienas, tā otras no šīm jomām. Šī izstāde akcentē glezniecības pamatvērtības pāri laikiem – krāsas substances maģiskumu, pigmenta un gaismas fascinējošo mijiedarbību un mākslu kā emocionālās katarses ģeneratoru. Vienlaikus tā sasaucas ar Venēcijas biennāles galvenās kuratores Bīčes Kirigeres ieceri, kuras tematiskajā pieteikumā īpaši akcentēts dialogs starp skatītāju un mākslinieku (mākslas darbu) un izcelti slavenā renesanses pārstāvja gleznotāja Tintoreto prāta un drudžainu alku vadītie radošie meklējumi. K.Ģelža mākslas darbi radīti akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošās akrila krāsas uz ūdens bāzes.
Ekspozīcijas centrs ir lielformāta akvareļu cikls Laikmetīgā ainava. Šie gleznojumi, atspoguļojot dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēsta par mūsdienu cilvēka attiecībām ar pasauli. Gigantiski pulsējošie krāsu lauki kondensē mākslinieka emocijas, kas skatītājam jāattīsta tālāk. Apmeklētāju silueti kļūst par mākslas darba sastāvdaļu, par interaktīviem tēliem, kas atdzīvina stāstu. Mākslīgā miera kontekstā īpaša nozīme ir apgaismojumam – fluorescences spuldzēm jeb tā dēvētajām zilajām gaismām, – instrumentam, kas palīdz skatienam nokļūt visdziļākajos gleznas plaknes slāņos. Gaisma ir savdabīga emocionālā saistviela starp apmeklētājiem un mākslas darbu, un tā palīdz izcelt gleznojumu formālās kvalitātes, paverot krāsas telpas biezumu un bezgalību.