Līdz 8.maijam "kim?" laikmetīgās mākslas centrā Spīķeros, Maskavas ielā 12/1, skatāmas trīs jaunas izstādes: britu mākslinieka Maikla Dīna (Michael Dean) personālizstāde "The Colour of Public", kuratores Egijas Inzules veidotā izstāde "Valoda mākslā/Two Occasions" ar apakšvirsrakstu "Fig. 7 - Konkrēti piemēri" un RIXC veidota starptautiska starpdisciplinārās mākslas izstāde "aug_spēja".
Izstādē "aug_spēja" dabas un tehnoloģiju savstarpējās attiecības tiek aplūkotas ilgtspējīgas sabiedrības attīstības kontekstā. Izstādē mākslinieki aktualizē planētas ekoloģijas un enerģijas jautājumus, risinot tos no pārtikas kā enerģijas avota perspektīvas.
Izstādē aplūkojamas trīs instalācijas. Viena no tām ir zviedru mākslinieka Ērika Šedīna darbs "Super ēdiens" ("Super Meal"), kura uzmanības centrā ir azolla, kas ir viens no pasaules visātrāk augošajiem ūdensaugiem. Azolla ir arī ēdams un uzturvielām bagāts augs. Projektā mākslinieks iepazīstina ar idejām par nākotnes pārtikas ražošanu un eksperimentiem, ko veicis sadarbībā ar lauksaimniekiem, pavāriem un zinātniekiem.
Latviešu mākslinieki un kultūras pētnieki Signe Pucena, Uģis Pucens, Ieva Vītola un Aigars Lielbārdis izstādē piedalīsies ar darbu "Tautas aptieka", kas ir mākslinieciska interpretācija par istabas un savvaļas augu izmantošanu uzturā un tautas medicīnā. Mākslinieki iepazīstinās ar augu vācēju kultūras tradīcijām mūsdienās un aicinās dabas veltes un zināšanas par tām pārvērst lietderīgā enerģijas ieguvē, ikvienam savu balkonu vai palodzi uzskatot par dārzu vai aptieku.
Savukārt mākslinieki Raitis Šmits, Rasa Šmite un Mārtiņš Ratniks izstādīs "Rixc" jaunāko projektu "Runā ar mani". Mūsdienās zinātnieki ir veikuši eksperimentus, lai pārbaudītu seno pieņēmumu, ka augi, ar kuriem runā, aug labāk. "Rixc" ir izveidojis tiešsaistes interfeisu, ar kura palīdzību var runāt ar augiem caur internetu. Projekts savā ziņā ir turpinājums pagājušajā gadā "Rixc" un Latvijas Jaunā teātra institūta organizētajai sociālās mākslas kampaņai "Garā pupa", kurā dominēja ideja, ka ikvienam ir jāaudzē savi dārzeņi.
"kim?" laikmetīgās mākslas centrā aplūkojams britu mākslinieka Maikla Dīna jaunākais darbs "The Colour of Public" (Publikas krāsa).
Maikla Dīna darbi lielākoties ir balstīti viņa rakstītos tekstos, un to uzdevums ir konfrontēt skatītāju ar tādu valodas modeli, kas vērotājam pašam liek tam piešķirt saturu. Autora darbi ir kā skulptūras, kas parāda tekstu tā materialitātē. Darbu forma ir abstrakta, un tie nereti atgādina senas fosīlijas vai pirmatnējo mākslu, kas, Dīna gadījumā, sevī glabā teksta būtību.
Maikls Dīns (1977) ir dzimis Ņūkāslā pie Tainas, Lielbritānijā. Mākslinieks ir studējis Goldsmita koledžā Londonā un piedalījies izstādēs daudzviet Eiropā. Dīns dzīvo un strādā Londonā.
Savukārt izstādē "Valoda mākslā/Two Occasions" piedalās Ei Arakava (Ei Arakawa, Japāna/Amerika), Nikolass Gambarofs (Nikolas Gambaroff, Amerika/Vācija), Džejs Čungs (Jay Chung, Koreja/Vācija) & Kjū Takeki Mēda (Q Takeki Maeda, Japāna/Vācija), Džerijs Bibijs (Gerry Bibby, Austrālija/Vācija), Krisa Krausa (Chris Kraus, Amerika), Niks Mauss (Nick Mauss, Amerika/Vācija), Bernadette Corporation (Amerika), MAY (Fancija).
"Ir ierasti mehānismi, kas nosaka, kā mākslas darbi publiskā vidē tiek skaidroti, un kas tos palīdz pozicionēt publiskā telpā. Šādi palīglīdzekļi, piemēram, ir atsauces, nosaukums, izstāde, to pavadoša preses relīze, tālāk recenzija, mākslas darba attēls, par darbu radušies nostāsti utt. Šī izstāde pēta dažus specifiskus piemērus, kur sasaistes likumi un pieņēmumi starp mākslas darbu un tā palīglīdzekļiem netiek primāri uztverti kā doti, bet gan kā izpētes forma, lai aprakstītu un tādējādi arīdzan norādītu uz iepriekšnoteiktu un pieņemtu diskursu un institucionālām konvencijām, kurās darbs ir veidots. Šādi paralēli pašiem darbiem veidojas cita pati par sevi esoša pieeja, jo analīze iedibina gan savu loģiku, gan atsauces. Ne tikai mākslas darbi, bet arī visas blakus mākslas darbam pastāvošas to skaidrojošas formas savstarpēji korelē un atsaucas viena uz otru, tādējādi radot tā dēvēto diskursīvo lauku," tā tiek raksturota izstāde "Valoda mākslā/Two Occasions".
Izstādē ir apkopoti mākslinieku un rakstnieku darbi, kā arī dažādi teksti: recenzijas un piezīmes, kas atsaucas uz noteiktu mākslas darbu, vai arī, kas ir konceptuāli domātas kā daļa no mākslas darba. Izstāde cenšas izsekot un teju vai mākslīgi reprezentēt diskursīvas formas, kas veidojas ap mākslas darbu. Izstādē tiek apskatīti daži konkrēti gadījumi, kas atspoguļo mākslas prakses formas, kurās mākslas darbi paši, ne tikai to skaidrojumi, ir konceptuāli nozīmīgi un aktīvi dalībnieki sava diskursīvā lauka veidošanā.