No 3. februāra līdz 27. februārim Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma starptautiska izstāde „Bērnības atmiņu pārskatīšana”, kurā ietverti piecu fotogrāfu – Ilzes Vanagas un Laura Nagliņa (Latvija), Vilmas Hurskainenas (Somija), Irinas Ruzinas (Ukraina) un Annas Blokas (Krievija) - darbi.
Manā fotoalbumā fotogrāfijas ir salīmētas kārtīgi. Te esmu kopā ar citiem maziem bērniem, kurus vairs neatceros, te – nostājusies kopā ar māsu pie izgreznotas eglītes bērnudārzā. Tomēr, kad vēlos atmiņā pārcilāt sešu vai desmit gadu vecumā gūtos iespaidus, šie fotoattēli, kas ir manas bērnības tieša un vizuāla liecība, nenoder. „Lai kā es skatītos uz savām bērnības bildēm, tās manī nekādas emocijas neizraisa. Kaut kādā ziņā tās, protams, ir interesantas, bet identificēties ar attēlā redzamo bērnu es nevaru, un nekas manā dzīvē nemainās, uzzinot, kāds izskatījos,” rakstījis arī Artis Svece.
Somu fotogrāfes Vilmas Hurskainenas fotosērijā „No Name”, kas apskatāma izstādē „Bērnības atmiņu pārskatīšana”, ietverts Lūisa Kerola grāmatu varonei Alisei veltīts darbs. Fotogrāfijā redzama viena no autores trīs māsām, sēžot miniatūrā namiņā.
Atdarinot ainas, kas piedzīvotas bērnībā, un situācijas atdarinājumā apzināti uzsverot mākslīgumu, Vilma Hurskainena rāda laika nenovēršamo gaitu.
Gan Vilma Hurskainena, gan Ilze Vanaga, gan Lauris Nagliņš, pieauguši būdami, pievērsušies savu tuvinieku fotografēšanai.
Ilzes Vanagas sērijas „Childhood is like a loaded gun” darbos redzama brāļa mazā meita Katrīna, kura tagad mēdz valkāt pašas Ilzes bērnības dienu kleitas. Skatoties uz Katrīnu, autore atminas savas sajūtas, kas piedzīvotas pagātnē.
Portrets kā divu cilvēku – fotogrāfa un modeļa – attiecību nospiedums raksturo Laura Nagliņa sēriju „DAD”. Lai gan fotografēšanās noritējusi ierastā vidē – tēva kādreizējā tēlniecības darbnīcā, kurā tagad iekārtoti dzīvokļi, modeļa poza vai novērstais acu skats, manuprāt, liecina par neveiklību un saspringumu.
Irina Ruzina sērijā „The Observed” rāda bērnību kā citādu pasauli, kurā netrūkst iracionālā, nezināmā un neizskaidrojamā. Portretos viņa fiksējusi bērnu acu skatu, viņiem saskatoties, veroties caur atslēgas caurumu vai lūkojoties tālumā.
Bērnus aptverošo vidi fotogrāfijās fiksējusi arī Anna Bloka. Izmantojot neierastu fotokopēšanas tehniku, Anna Bloka attēlā ievieš abstrakciju, lai uzsvērtu vēstījuma personisko raksturu un akcentētu savdabīgo pasaules uztveri, ko sevī apjautusi vēl mazotnē. Katram no autoriem atmiņas par bērnu dienām noderējušas kā materiāls jaunu fotoattēlu radīšanai. Bērnības ainām, kuras palikušas ārpus ģimenes albuma, rasts patvērums citās, pašu uzņemtās fotogrāfijās.