28. janvārī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) tiks atklāta izstāde "Krāsa. Sarkanā".
Glezniecība bez krāsas vispār nav iedomājama. Sarkanā kopā ar zilo un dzelteno ir viena no trīm pamatkrāsām - emocionāli ārkārtīgi spēcīga un uzmanību piesaistoša. Sarkanā ir asins un dzīvības krāsa. Tā asociējas ar uguni, brīdinājumu un trauksmi, tā uzbudina, pastiprina troksni un karstumu. Sarkanais raksturo prieku, kaislību un mīlestību, taču arī agresiju un naidu.
Izstādes mērķis ir parādīt sarkanās krāsas fenomena daudzveidību, to izceļot gan kā glezniecisku akcentu, gan kā reliģisku vai politisku simbolu no Dievmātes tēla līdz revolucionāram patosam. Sakrālu zīmju valodu ekspozīcijā atklāj pareizticīgo ikonas, kas radītas ar temperu uz koka. Īpaši uzsvērta sarkana lakata, tērpa vai apgaismojuma, kā arī aktīvi iedarbīga fona loma cilvēka portreta kompozīcijā.
Ojārs Ābols, Līvija Endzelīna, Kuzma Petrovs-Vodkins, Kārlis Miesnieks, Ludolfs Liberts, Jānis Tīdemanis, Gustavs Klucis, Valdemārs Tone, Rūdolfs Pinnis, Boriss Bērziņš, Eduards Grūbe, Raimonds Staprāns, Helēna Heinrihsone, Ilmārs Blumbergs, Leonīds Mauriņš, Sandra Krastiņa un daudzi citi mākslinieki ar patiesi radošu vērienu izzina sarkanās krāsas būtību. Izstādes darbu kolekcijas kodolu veido glezniecība, taču tiek pārstāvēts arī akvarelis un grafikas tehnikas. Savukārt muzeja vestibīlā skatītājus sagaida Egila Rozenberga apjomīgais objekts sarkanu virvju vijums.
Ekspozīciju vainago sarkanās krāsas dominante neliela franču mākslinieces Martinas Lafonas (Martine Lafon) darbu izstāde "Sarkano meklējot" Hēges zālē, kas notiek pateicoties Francijas Kultūras centra Rīgā iniciatīvai un atbalstam. Māksliniece strādā dažādās tehnikās (oforts, fotogrāfija, grāmatu grafika), taču visos izpausmes veidos galvenokārt tieši ar sarkano krāsu.