Skandalozais mākslinieks Brekte radījis mākslu kapsētās un pamestās baznīcās
No 9.decembra līdz 27.janvārim ISSP Galerijā skatītāji tiek aicināti uz latviešu mākslinieku Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstādi "Solargrāfija" - radošu pētījumu un refleksiju telpas objektos, skaņas un gaismas scenogrāfijā, kā arī analogajā fotogrāfijā.
Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns savā radošajā sadarbībā pievēršas un pēta visdažādākās cilvēka dzīves parādības. Vairāk kā piecu gadu garumā abi mākslinieki nodarbojušies ar solargrāfiju un iemūžinājuši Latvijas seno sakrālo arhitektūru un apbedījuma vietas.
Interese par pamesto, nepareizo un tumšo dzīvošanas pusi, māksliniekus padarījusi par vietas pētniekiem, kur fotogrāfisks eksperiments ar vidi ir gan daļa no novērojuma, gan zināma veida secinājums. Ilgtermiņā sadarbojoties, Brekte un Svilāns nonākuši pie individuālo interešu kompromisa, radot psiholoģiski baisu vienojošo mākslas darbu estētiku.
Solargrāfiju paši mākslinieki definē kā principu, kad ar saules stariem kadrā tiek iededzināts attēls, taču patiesībā tās attēlā nojaušams daudz vairāk - tā nav tikai mirkļa vai vietas fiksācija, bet gan vides un laika vizuāls tvērums. Ar pašizgatavotām pinhole kamerām Kristians Brekte un Modris Svilāns apceļojuši Latviju, kameras paslēpjot pie pamestām baznīcām un kapos, vietās, par kuru esamību cilvēki jau sen aizmirsuši. Kā mākslinieki viņi pievēršas attēlā iekļautajai formai, kompozīcijai un attēla rašanās procesam, savukārt kā pētnieki, viņi atgriežas tagadnes aizmirstajā telpā, protokolējot nebūtībā aizlaistos dzīvības pieminekļus.
Solargrāfija ir mākslas forma, kurai autori Latvijā līdz šim pievērsušies maz, līdz ar to, Brekti un Svilānu var uzskatīt par sava veida pionieriem šajā nozarē. Izstāde "Solargrāfija" ISSP galerijā ir šī ilggadējā projekta noslēgums, kurā solargrāfijas darbi skatītājiem atklāti pavisam intīmā veidā. Telpai pārtopot par dark room jeb tumšo istabu, ekspozīcijas centrā nonācis pats trauslākais analogā procesa elements - foto darba negatīvs, kuram izstādes norises laikā lemts mainīt savu vizuālo formu. Izstādi papildina arī mākslinieku radīta skaņas instalācija, kas radīta domājot par vientuļajām un cilvēkam svešajām Latvijas vietām.
Kristiana Brektes (1981) vizuālajā valodā rodamas atsauces uz kultūras un mākslas vēsturi, reliģiju, seksualitāti. Sižetiskais vandālisms autora darbos mijas ar formas tīrību un tehnisku nostrādātību, asi kritiskās vai atkailinošās norādes un citātus vienojot jau atpazīstamību iemantojušā estētikā. K. Brekte absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozari. Šobrīd ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors un Glezniecības katedras vadītājs. 2014.gadā izdevniecībā "Neputns" tika izdots mākslinieka radošajai darbībai veltīts katalogs "Brekte" un 2016.gadā LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" norisinājās Brektes līdz šim vērienīgākā izstāde ar nosaukumu "Arsenāls".
Modris Svilāns (1979) savā radošajā praksē pievēršas skaņas un kustības pētniecībai, radot tehniski nostrādātus un konceptuāli daudzslāņainus kinētiskās mākslas darbus, kā arī aizraujas ar analogo fotogrāfiju. M. Svilāns absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozari, izstādēs piedalās kopš 2003.gada. 2012.gadā Arhitektu namā rīkojis kinētiskās mākslas objektiem un melnbaltajai fotogrāfijai veltītu personālizstādi "Inerce".
Izstādes kuratore: Auguste Petre. Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Kraso Foundation un fineArt Print