Aleksandra Vasiļjeva modes izstāde Rīgā: spīdīgi, krāsaini, kičīgi
 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

«Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu modi es nevaru nosaukt par izsmalcinātas gaumes laiku, tajā daudz bija kiča,» saka slavenais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs, kura dibinātajā Modes muzejā Rīgā atklātajā izstādē Spožie astoņdesmitie apskatāmi 74 tērpi un 150 aksesuāru, kas spilgti raksturo to laiku.

Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs uzsver, ka izstāde Spožie astoņdesmitie tieši šobrīd varētu būt īpaši aktuāla, jo modē ienāk daudzi elementi, kas bija raksturīgi pagājušā gadsimta 80. gadiem. To laiku sabiedrībā viņš dēvē par emancipācijas otro vilni, un tas, protams, vizuāli izpaudās arī modē. «Sievietes ieņēma vadošas lomas valdībās, bankās, korporācijās, tas bija laiks, kad sievietes kļuva par vadītājām. Un tam pamatā bija izglītība un līdzvērtīga konkurence. Jau ilgāku laiku sievietes sacentās ar vīriešiem, bet ap 80. gadiem bija jau pārliecinājušās, ka viņas ne sliktāk par vīriešiem var tikt galā, ka var ieņemt vadošus amatus,» uzskata modes vēsturnieks. Lai arī sievietes vizuāli kļuva vīrišķīgākas, vīriešu mode nekļuva sievišķīgāka, tas notika pēc vēl vienas desmitgades. «Līdz ar tūkstošgades miju. Ilgus gadsimtus vīrietis asociējās ar smagu darbu, cēla mājas, būvēja ceļus, gāja medībās, karoja... Līdz ar sabiedrības datorizāciju, daudzi darbietilpīgi procesi pilnībā ir izzuduši. Jau sešdesmitajos gados runāja par to, ka roboti aizstās roku darbu, tas beidzot notika ap tūkstošgades miju, tagad vīrieša darbs ir «sēdēt» telefonā, atbildēt uz jautājumiem un spiest podziņas. Sievietes grib, lai vīrietis saglabātu savu maskulīno izskatu, bet tas ir iespējams tikai ar smagu fizisku darbu vai ar nodarbībām sporta zālē. Šobrīd vīrieši kļuvuši daudz sievišķīgāki, un vīrišķību arī izskatā saglabā vien tie, kas regulāri apmeklē sporta zāli,» uzskata Aleksandrs Vasiļjevs.

Kaut gan 80. gadu modei raksturīgi vairāki spilgti virzieni, to nereti mēdz dēvēt par pēdējo stilistiski vienoto modes desmitgadi - tai raksturīgs atpazīstams un atmiņā paliekošs siluets, kura galvenā iezīme ir apgrieztas trapeces forma, tātad akcentēti un paplatināti pleci. Lai vizuāli līdzsvarotu platos plecus, modē nāca apjomīgas frizūras un tikpat apjomīgi aksesuāri un bižutērija.

Nozīmīgs bija jaunais sievietes tēls, kas kļuva populārs - tā ir sieviete-uzvarētāja un sieviete-vadītāja. «Pa dienu šī pašapzinīgā būtne iekaro birojus un biznesa pasauli, bet vakarā pārtop apburošā, pavedinošā un bīstamā plēsoņā, kas ģērbusies spožā tērpā. Rātnos biroju kostīmiņus 80. gados nomainīja tā sauktais power dressing stils - žaketes ar paplatinātiem pleciem un īsi, pieguļoši svārki, ko papildināja augstpapēžu kurpes. Savukārt vakara apģērbā joprojām dominēja disko stilistika: gari, slaiki tērpi, kas šūti no spīdīgiem, metalizētiem, bieži vien elastīgiem audumiem,» stāsta Modes muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde.

Savukārt Aleksandrs Vasiļjevs uzsver, ka par savdabīgām modes ikonām kļuva ne tikai politiķes, piemēram, Mārgareta Tečere, bet arī politiķu sievas - Nensija Reigane un Raisa Gorbačova, kura «ģērbās modes namu darinātajos tērpos atšķirībā no Hruščova dzīvesbiedres, kas pati sev šuva halātiņus pirms došanās uz Balto namu». Modē ienāca fitness un aerobika, par tā popularizēšanu jāpateicas aktrisei Džeinai Fondai, un bodibildings, kuru īpaši reklamēja Arnolds Švarcenegers. «Un modē ienāca platas jostas, polsterēti pleci, kas bija neiztrūkstoši visu dizaineru darbos. Turklāt tie sieviešu apģērbā ienāca jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, bet nostabilizējās tikai 2. pasaules kara laikā, proti, 20. gadsimta 40. gados, un tolaik to skaidroja ar tā perioda īpaši smagajiem apstākļiem un sievietes vēlmi līdzināties vīriešiem, kas tajā laikā visbiežāk valkāja armijas formastērpu,» atgādina Aleksandrs Vasiļjevs.

Tolaik modē bija vēlme spīdēt gan dienā, gan vakarā, un tas sekmēja sintētisku trikotāžas audumu dominanci, turklāt tie bija arī noklāti ar spīdumiem. «Modē bija kaisle uz sintētiskiem audumiem un sintētiskām kāsām. Atšķirībā no dabiskām krāsām, kad modē bija viss dabiskais. 80. gados - kontrastējošas krāsas, ļoti izplatīti - baltā un melnā kombinācija, arī - sarkans ar baltu, lillā ar melnu. Ja vispār var teikt, ka sievietes krūtis var būt vai nebūt modē, tad tieši 80. gados sievietes krūtis netika izceltas, nebija akcentētas, atšķirībā no 90. gadiem, kad modē bija korsešu kleitas un ļoti akcentēta figūra - 90-60-90,» saka Aleksandrs Vasiļjevs. «Tas bija laiks, kad spīdums bija visā kosmētikā - lūpu krāsā, vaigu sārtumā, pūderī... Un modē bija apjomīgas frizūras dažādos spilgtos toņos - no sarkanas un zaļas līdz baklažānu krāsai. Tajā laikā sievietei nevajadzēja būt maigai, sievišķīgai sejai, bet spēcīgai un sportiskai. Diedziņu uzacis vairs nebija modē, tieši pretēji - kuplas uzacis bija īpašā vērtē. Arī apjomīgas lūpas, ko tagad panāk ar dažādām injekcijām, bet tolaik ar milzīgu kosmētikas daudzumu. Toties tagad modē ir tetovējumi, ja to nav, tad esi nemoderns,» smaidot nosaka Aleksandrs Vasiļjevs. Īpaši liela ietekme uz modi bija visā pasaulē slavenajiem seriāliem Dinastija un Dalasa un, protams, aktrisēm, kas asociējās ar šiem televīzijas produktiem - Lindai Evansai un Džoannai Kolinsai. Modes vēsturnieks atzīst, ka tieši 80. gados vēl modē bija dažādi sievišķīgi elementi - mežģīņu zeķes, mežģīņu cimdi, jostiņas, tīkliņi pie mazas cepurītes, bantītes cirtainos matos, kas tagad tiktu uzskatītas par atavismu.... Neraugoties uz sievietes aizņemtību, tolaik aktuālas bija ļoti mazas somiņas, tajās varēja ielikt minimumu, neņēma līdzi neko lieku. Mūsdienās sievietes soma ir kā čemodāns - līdzi ir dators, ūdens pudele, maiņas apavi...