VĒRTS APMEKLĒT. Četri stāsti par "Dauderiem"

STĀSTOT par viena nama dzīvi 120 gadu garumā, tiek izstāstīta arī būtiska Latvijas vēstures daļa. «Kas namā notika, kā nams mainījās līdzi laikmetam un politiskajai iekārtai. Jaunā ekspozīcija stāsta ne vien par nama vēstures līkločiem, bet arī par visas Latvijas kultūrvēsturiskajām norisēm 19.–21. gadsimtā. Kad 1937. gadā nams tika uzdāvināts Kārlim Ulmanim viņa 60. jubilejā, tas ieguva nosaukumu Dauderi, un, visticamāk, nosaukums nācis no Dauderu salas, kas līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem bija Daugavā apmēram Sarkandaugavas rajonā,» saka Olga Miheloviča © F64 Photo Agency

Šodien Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Dauderu nodaļā tiek atklāta apjomīga ekspozīcija, kas veltīta 120 gadus senajam namam un ar to saistītiem notikumiem Latvijas valsts vēsturē.

«Dauderu nams, tā dažādie saimnieki un radikāli atšķirīgās funkcijas ir spilgti liecinieki kultūras uzplaukumam un arī straujām varas režīmu maiņām, lūzumiem un kara postam, kā arī politiski motivētai ignorancei pret kultūras mantojumu,» saka LNVM Dauderu nodaļas vadītāja Olga Miheloviča. Sarunā ar Neatkarīgo Olga Miheloviča atklāj, ka ideja par jaunu ekspozīciju radusies 2016. gadā, kad Vācijā dzīvojošais kolekcionārs un mecenāts Gaidis Graudiņš Dauderiem ziedojis 200 000 eiro, kas ir dāsnākais ziedojums LNVM pastāvēšanas vēsturē. Tad tika nolemts ziedojumu izlietot Dauderu attīstībai, un kā viena no neizpētītajām lapaspusēm bijusi Dauderu nama vēsture, un tieši nama vēsture ir kļuvusi par ekspozīcijas vienu no vadmotīviem. «Nosacīti šo ekspozīciju var arī saukt - četri stāsti par Dauderu nama vēsturi.»

Nams celts 1897. gadā kā alusdarītavas Waldschlößchen (mūsdienās Aldaris) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera savrupmāja. Pēc tolaik modernākajiem paraugiem būvētā ģimenes villa kopā ar idillisko parku atspoguļoja fon Bingneru dzimtas estētisko gaumi un politisko ietekmi Rīgā. Pēc 1. pasaules kara nams ilgstoši stāvēja neizmantots, bet 1937. gadā nams būtiski pārtapa - tajā vērienīgi iekārtoja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci. «Kardināli mainījās nama statuss un arī izmantojums,» uzsver Olga Miheloviča. «Vēlreiz radikāli mainot ēkas funkciju, padomju okupācijas laikā tā «nodota darbaļaužu rīcībā» - 1944. gadā namā iekārtoja alusdarītavas Aldaris Komunistiskās partijas pirmorganizācijas aģitpunktu un bērnudārzu, kas tur darbojās gandrīz 30 gadus, pielāgojot Dauderus savām praktiskajām vajadzībām. Un atkal mainījās gan nama statuss, gan funkcija, gan interjers,» stāsta Olga Miheloviča. Bērnudārzs šajā ēkā darbojies līdz pat 1972. gadam. Savukārt Atmodas laikā, 1990. gadā, ar trimdas kultūras mecenāta Gaida Graudiņa un Mākslas muzeju apvienības pūlēm greznais nams restaurēts un tajā iekārtots muzejs. «Gaidis Graudiņš ir unikāls kolekcionārs, viņš kolekcionēja visu, kas saistīts ar Latviju - gleznas, apbalvojumus, traukus, grāmatas... Atmodas laikā viņš gribēja savu apjomīgo kolekciju vest uz Latviju, tika meklētas tai piemērotas telpas, un visatbilstošākās bija Dauderos,» stāsta Olga Miheloviča un piebilst, ka šis nams kā muzejs tika atklāts 1990. gada dziesmu svētku laikā.

«2. pasaules kara notikumu burzmā Gaidis Graudiņš 1944. gadā kā latviešu leģionārs devās uz Vāciju, praktiski visu darba mūžu nostrādāja NATO civilajās struktūrās. Turklāt 1926. gadā dzimušais vecais kungs vēl joprojām papildina savu kolekciju, joprojām aktīvi piedalās muzeja pasākumos,» saka Olga Miheloviča. Ekspozīcijas veidošanas laikā izdevies atrast arī Dauderu muzeja atklāšanas pasākuma videoierakstu. Mūsdienīgā ekspozīcija stāsta par visiem nama vēstures posmiem no uzcelšanas brīža līdz mūsdienām. Ieskatu dažādo laikmetu interjeru noskaņās papildina unikāli eksponāti un bagātīga, jaunos pētījumos balstīta informācija par Dauderu nama un tā saimnieku likteņiem. Digitāla aplikācija un citi multimediji palīdz izzināt nama telpu, dārza un apkārtējās teritorijas vēsturi, kā arī uzzināt vairāk par Gaida Graudiņa kolekciju, kas stāsta par Latvijas kultūru un vēsturi un kurā apkopoti ap 7000 priekšmetu no 14. gadsimta līdz mūsdienām.

Izklaide

Dziedātāja Grēta izdevusi dziesmu “Monster”, kas ir joprojām jaunās un joprojām perspektīvās mūziķes pirmais singls angļu valodā. Dziesma iekļuvusi arī konkursa “Supernova” pusfinālā, tādējādi piesakoties uz sacensību par ceļazīmi uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Šveicē.

Svarīgākais