KULTŪRA: Gustava Kluča izstāde Tallinā

Ja svētkos iznāk pabūt Tallinā, der ņemt vērā to, ka Igaunijas Mākslas muzejā KUMU jau trīs nedēļas ir apskatāma aprīļa vidū atvērtā pasaulslavenā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča (1895–1938) darbu izstāde Gustavs Klucis. Krievu avangards 20. gadsimta 20. un 30. gados.

Tajā var redzēt, pateicoties mākslinieka atraitnes Valentīnas Kulaginas dāvinājumam, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabāto skaitliski lielāko un nozīmīgāko Gustava Kluča darbu kolekciju pasaulē. Pēdējās desmitgadēs šis krājums eksponēts ASV, Francijā, Itālijā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, turpinot piesaistīt plašu starptautisku mākslas pētnieku un interesentu uzmanību. Tāpat izstādē eksponēts arī viens plakāts no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas Rīgā, unikālas dokumentālas fotogrāfijas no Valsts Vladimira Majakovska muzeja Maskavā (Krievija) un Grieķijas Valsts laikmetīgās mākslas muzeja Georga Kostaki kolekcijas Salonikos.

Latvieša Gustava Kluča vārdu parasti saista ar PSRS vizuālās identitātes veidošanu. Izstudējis mākslu Krievijā, viņš pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma nolēma neatgriezties Latvijā, tāpēc pasaulē viņu pazīst kā izcilu krievu avangarda pārstāvi - vienu no konstruktīvisma līdzautoriem un fotomontāžas pionieri. Šā iemesla dēļ Latvijā pret viņu valda pretrunīga attieksme kā pret vienu no Staļina režīma slavinātājiem mākslā, tomēr pasaulē viņu uzskata par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta sākuma avangardistiem, kura darbi allaž tiek izstādīti ar lielu lepnumu.

Gustavs Klucis pats vairākkārt uzsvēris, ka viņa darba metode ir «laboratorisks» pētījums, kura gaitā tiek risināti noteikti uzdevumi. Formālām problēmām (faktūra, telpa, krāsa, dinamika u.c.), kas nodarbināja meistaru 20. gadu sākumā, vēlāk uzslāņojas uzdevums pārliecinoši novadīt līdz skatītājiem mākslas darbā pausto ideju. Laikmeta modernajās tehnoloģijās (foto, kino, radio) Gustavs Klucis redz potenciālu jaunu mākslas formu sintezēšanai un robežu nojaukšanai starp vizuālo mākslu, dizainu un arhitektūru.

Aptuveni divdesmit Maskavā aizvadītajos radošā darba gados Gustava Kluča māksla izgāja pilnu totalitārās varas manipulāciju ciklu - no iluzoras radošās brīvības, iesaistes valsts jauncelsmes procesos un oficiālas atzinības līdz nekritiskai iesaistei totalitārā režīma slavināšanā, kam sekoja avangarda mākslas nolieguma diktēta radošā krīze un visbeidzot paša traģiskais liktenis, kļūstot par Staļina Lielā terora upuri līdz ar tūkstošiem citu Krievijā dzīvojošo latviešu.

Izstāde Gustavs Klucis. Krievu avangards 20. gadsimta 20. un 30. gados Igaunijas Mākslas muzejā KUMU būs apskatāma līdz 25. augustam. Informāciju par biļešu cenām un KUMU darba laikiem meklējiet vietnē www. kumu.ekm.ee.