Māksliniece Elizabete Melbārzde: Arī manos portretos ir kāda daļiņa manis

 
AICINA IDENTIFICĒT. Gleznās savas apziņas radītus tēlus māksliniece Elizabete Melbārzde pārvērš realitātē, aicinot skatītāju sevi identificēt ar portretā attēloto nezināmo sievieti ©F64 Photo Agency

«Mākslinieks katrā portretā ieliek mazliet no sevis. Saka jau, ka Leonardo da Vinči arī Monā Lizā esot sevi mazliet iegleznojis. Noteikti, ka arī manos portretos ir kāda daļiņa manis,» saka māksliniece Elizabete Melbārzde. Šovakar, 20. februārī, galerijā Istaba tiks atklāta viņas personālizstāde Nezināmas sievietes psiholoģiskais portrets.

«Portretiskā līdzība nenoliedzami ir viena no portretu glezniecības kvalitātēm, kas tomēr zaudē savu nozīmību, ja modeli mēs nepazīstam vai arī tas ir gleznots pārāk sen. Turpretī psiholoģiskā līdzība reflektē ar skatītāju un veidojas vizuāls dialogs,» domā māksliniece.

Elizabetei Melbārzdei glezniecība ir meditācijas process. Viņa mēģina uzgleznot izjūtu, kā ir būt sievietei. Tā ir idejas, līnijas un krāsas mijiedarbība. Tas ir prieks, skumjas, mīlestība, sapņi. Tie ir attiecību meklējumi starp objektīvo un subjektīvo, starp relatīvo un absolūto skaistumu. Turoties pie gadsimtiem mākslā valdījušā principa - jo skaistāk, jo labāk. Viņas gleznotajai sievietei dvēsele ir trausla un gracioza. Tās ir netveramas filozofiskas pārdomas, tā ir sievišķīgā intuitīvā enerģija.

«Parasti es gleznoju balerīnas, bet - lai katra izstāde būtu ar savu vēstījumu, es katrreiz mēģinu atrast jaunu radošu paņēmienu un iedvesmas avotu,» saka Elizabete Melbārzde, paskaidrojot, ka balerīnas ir viņas hieroglifs. «Ja man savas sajūtas ir jāpārvērš kādās krāsās vai vizuālos tēlos, es to varu izdarīt ar balerīnu. Tas ir veids, kā pateikt visu, ko domāju un jūtu, to nenoformulējot vārdos. Šajā izstādē balerīnas parādās ļoti epizodiski, pavisam, pavisam mazlietiņ, bet - jā, protams, viņas visas drusku dejo baletu,» saka māksliniece, uzsverot, ka šoreiz gan vairāk tiek rādīts sievietes psiholoģiskais portrets.

Māksliniece stāsta, ka portreti gleznoti veclaicīgi - smalki izstrādātā tehnikā, kā tas varētu būt bijis pirms vairākiem simtiem gadu. Sieviete, kura varētu būt dzīvojusi, piemēram, renesanses laikā un pozējusi ikonām. Un tajā pašā laikā viņa varētu būt arī mūsdienu dumpinieciskā pusaudze. «Patiesībā, sievietes psiholoģiskajā portretā jau nekas būtiski nav mainījies,» domā Elizabete Melbārzde.

Starp citu, izstādē būs aplūkojami portreti, kuriem pozējušas arī mākslinieces meitas - Elfa (14) un Ebeta (12), rādot jauniešu vidū populāros sirsniņu un victory žestus. Arī četrgadīgais Marks esot pasūtījis mammai portretu, kurā abi samīļojas, taču, tā kā pasūtījums no dēla nācis pēdējā brīdī, vēl nav zināms, vai izstādē Istabā tas būs aplūkojams.

«Jo vairāk strādāju, jo vairāk ideju rodas. Tās atnāk visneiedomājamākā veidā. Bieži ir tā, ka, gleznojot vienu bildi, rodas nākošā ideja. Un tad tās kā ķēdītē āķējas kopā un krājas,» stāsta Elizabete Melbārzde, sakot, ka ideju ir tik daudz, ka brīžam liekas - varbūt vajag mazliet nobremzēt un idejas ilgāk paauklēt. «Pamazām rodas jaunas skices un darbi, bet - kāda būs nākošā izstāde, kas nākamais ienāks prātā, tas man pašai būs pārsteigums.»

Izstāde Nezināmas sievietes psiholoģiskais portrets galerijā Istaba (K. Barona ielā 31b Rīgā) būs apskatāma līdz 16. martam.